Matthew 6
1 Takith hede, that ye do not youre riytwisnesse bifor men, to be seyn of hem, ellis ye schulen haue no meede at youre fadir that is in heuenes.
Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.
2 Therfore whanne thou doist almes, nyle thou trumpe tofore thee, as ypocritis doon in synagogis and stretis, that thei be worschipid of men; sotheli Y seie to you, they han resseyued her meede.
Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā tie liekuļi dara baznīcās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
3 But whanne thou doist almes, knowe not thi left hond what thi riyt hond doith, that thin almes be in hidils,
Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,
4 and thi fadir that seeth in hiddils, schal quyte thee.
Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
5 And whanne ye preyen, ye schulen not be as ipocritis, that louen to preye stondynge in synagogis and corneris of stretis, to be seyn of men; treuli Y seie to you, thei han resseyued her meede.
Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā tie liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt baznīcās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
6 But whanne thou schalt preye, entre in to thi couche, and whanne the dore is schet, preye thi fadir in hidils, and thi fadir that seeth in hidils, schal yelde to thee.
Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
7 But in preiyng nyle yee speke myche, as hethene men doon, for thei gessen that thei ben herd in her myche speche.
Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā tie pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.
8 Therfor nyle ye be maad lich to hem, for your fadir woot what is nede to you, bifore that ye axen hym.
Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.
9 And thus ye schulen preye, Oure fadir that art in heuenes, halewid be thi name;
Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.
10 thi kyngdoom come to; be thi wille don `in erthe as in heuene;
Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.
11 yyue to vs this dai oure `breed ouer othir substaunce;
Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.
12 and foryyue to vs oure dettis, as we foryyuen to oure dettouris;
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
13 and lede vs not in to temptacioun, but delyuere vs fro yuel. Amen.
Un neievedi mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība un tas spēks un gods mūžīgi. Āmen.”
14 For if ye foryyuen to men her synnes, youre heuenli fadir schal foryyue to you youre trespassis.
Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
15 Sotheli if ye foryyuen not to men, nether youre fadir schal foryyue to you youre synnes.
Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.
16 But whanne ye fasten, nyle ye be maad as ypocritis sorewful, for thei defacen hem silf, to seme fastyng to men; treuli Y seie to you, they han resseyued her meede.
Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā tie liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
17 But whanne thou fastist, anoynte thin heed, and waische thi face,
Bet tu gavēdams svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18 that thou be not seen fastynge to men, but to thi fadir that is in hidlis, and thi fadir that seeth in priuey, shal yelde to thee.
Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
19 Nile ye tresoure to you tresouris in erthe, where ruste and mouyte destrieth, and where theues deluen out and stelen;
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;
20 but gadere to you tresouris in heuene, where nether ruste ne mouyte distrieth, and where theues deluen not out, ne stelen.
Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.
21 For where thi tresoure is, there also thin herte is.
Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
22 The lanterne of thi bodi is thin iye; if thin iye be symple, al thi bodi shal be liytful;
Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
23 but if thin iye be weiward, al thi bodi shal be derk. If thanne the liyt that is in thee be derknessis, how grete schulen thilk derknessis be?
Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?
24 No man may serue tweyn lordis, for ethir he schal hate `the toon, and loue the tother; ethir he shal susteyne `the toon, and dispise the tothir. Ye moun not serue God and richessis.
Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
25 Therfor I seie to you, that ye be not bisi to youre lijf, what ye schulen ete; nether to youre bodi, with what ye schulen be clothid. Whether lijf is not more than meete, and the bodie more than cloth?
Tāpēc Es jums saku: nezūdāties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?
26 Biholde ye the foulis of the eire, for thei sowen not, nethir repen, nethir gaderen in to bernes; and youre fadir of heuene fedith hem. Whether ye ben not more worthi than thei?
Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
27 But who of you thenkynge mai putte to his stature o cubit?
Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?
28 And of clothing what ben ye bisye? Biholde ye the lilies of the feeld, how thei wexen. Thei trauelen not, nether spynnen;
Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;
29 and Y seie to you, Salomon in al his glorie was not keuered as oon of these.
Tomēr Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.
30 And if God clothith thus the hei of the feeld, that to day is, and to morewe is cast in to an ouen, hou myche more you of litel feith?
Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rītu krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!
31 Therfor nyle ye be bisi, seiynge, What schulen we ete? or, What schulen we drinke? or, With what thing schulen we be keuered?
Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?
32 For hethene men seken alle these thingis; and youre fadir woot, that ye han nede to alle these thingis.
Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
33 Therfor seke ye first the kyngdom of God, and his riytfulnesse, and alle these thingis shulen be cast to you.
Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.
34 Therfor nyle ye be bisy in to the morew, for the morew shal be bisi to `hym silf; for it suffisith to the dai his owen malice.
Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.
