Mark 5
1 And thei camen ouer the see in to the cuntree of Gerasenes.
Un tie nonāca viņpus jūras, Gadariešu tiesā.
2 And aftir that he was goon out of the boot, anoon a man in an vncleene spirit ran out of birielis to hym.
Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapās no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu;
3 Which man hadde an hous in biriels, and nether with cheynes now myyte ony man bynde hym.
Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt.
4 For ofte tymes he was boundun in stockis and chaynes, and he hadde broke the chaynes, and hadde broke the stockis to smale gobetis, and no man myyte make hym tame.
Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza tās ķēdes un sarāva tos pinekļus, un neviens to nespēja valdīt.
5 And euermore, nyyt and dai, in birielis and in hillis, he was criynge and betynge hym silf with stoonus.
Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams.
6 And he siy Jhesus afer, and ran, and worschipide hym.
Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās priekš Viņa zemē
7 And he criede with greet voice, and seide, What to me and to thee, thou Jhesu, the sone of the hiyest God? Y coniure thee bi God, that thou turmente me not.
Un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!”
8 And Jhesus seide to hym, Thou vnclene spirit, go out fro the man.
Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka.”
9 And Jhesus axide hym, What is thi name? And he seith to hym, A legioun is my name; for we ben many.
Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Vārds man leģions, jo mēs esam daudz.”
10 And he preiede Jhesu myche, that he schulde not putte hym out of the cuntrei.
Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu.
11 And there was there aboute the hille a greet flok of swyn lesewynge.
Bet tur pie tā kalna bija liels cūku pulks ganos.
12 And the spiritis preieden Jhesu, and seiden, Sende vs into the swyn, that we entre in to hem.
Un visi tie velni Viņu lūdza sacīdami: “Sūti mūs tais cūkās, ka tanīs ieskrienam.”
13 And anoon Jhesus grauntide to hem. And the vnclene spiritis yeden out, and entriden in to the swyn, and with a greet birre the flocke was cast doun in to the see, a twei thousynde, and thei weren dreynt in the see.
Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un tie nešķīstie gari izgājuši ieskrēja tais cūkās; un tas cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divtūkstoš) un noslīka jūrā.
14 And thei that kepten hem, fledden, and tolden in to the citee, and in to the feeldis; and thei wenten out, to se what was don.
Un tie cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis.
15 And thei camen to Jhesu, and sayn hym that hadde be trauelid of the feend, syttynge clothid, and of hool mynde; and thei dredden.
Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja to velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās.
16 And thei that saien, hou it was don to hym that hadde a feend, and of the swyne, telden to hem.
Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam velna apsēstam bija noticis, un par tām cūkām.
17 And thei bigunnen to preie hym, that he schulde go a wei fro her coostis.
Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot.
18 And whanne he yede up in to a boot, he that was trauelid of the deuel, bigan to preie hym, that he schulde be with hym.
Un kad Viņš kāpa laivā, tas velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt.
19 But Jhesus resseyuede hym not, but seide to hym, Go thou in to thin hous to thine, and telle to hem, hou grete thingis the Lord hath don to thee, and hadde merci of thee.
Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: “Ej savās mājās pie tiem savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies.”
20 And he wente forth, and bigan to preche in Decapoli, hou grete thingis Jhesus hadde don to hym; and alle men wondriden.
Un tas nogāja un sāka sludināt pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.
21 And whanne Jhesus hadde gon vp in to the boot eftsoone ouer the see, myche puple cam togidere to him, and was aboute the see.
Un kad Jēzus atkal laivā bija pārcēlies uz otru malu, tad daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, un Viņš bija jūrmalā.
22 And oon of the princis of synagogis, bi name Jayrus, cam, and siy hym, and felde doun at hise feet,
Un redzi, tad nāca viens no tiem baznīcas priekšniekiem, Jaīrus ar vārdu; un Viņu redzēdams, tas krita Viņam pie kājām,
23 and preyede hym myche, and seide, My douyter is nyy deed; come thou, putte thin hoond on her, that sche be saaf, and lyue.
Un Viņu ļoti lūdza sacīdams: “Mana meitiņa guļ uz nāvi, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
24 And he wente forth with hym, and myche puple suede hym, and thruste hym.
Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un Viņu spieda.
25 And a womman hadde ben in the blodi fluxe twelue yeer,
Un tur bija viena sieva, tai jau divpadsmit gadus bija asinssērga.
26 and hadde resseyued many thingis of ful many lechis, and hadde spendid al hir good, and was nothing amendid, but was rather the wors, whanne sche hadde herd of Jhesu,
Un tā daudz bija cietusi no daudz ārstiem un visu savu nabadzību iztērējusi un nekādu palīdzību nebija atradusi, bet tā sērga bija vēl niknāka palikusi.
27 sche cam among the puple bihynde, and touchide his cloth.
Šī par Jēzu dzirdējusi nāca ļaužu pulkā no aizmugures un aizskāra Viņa drēbes.
28 For sche seide, That if Y touche yhe his cloth, Y schal be saaf.
Jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”
29 And anoon the welle of hir blood was dried vp, and sche felide in bodi that sche was heelid of the siknesse.
Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa noprata pie savām miesām, ka no tās kaites bija dziedināta.
30 And anoon Jhesus knewe in hym silf the vertu that was goon out of hym, and turnede to the puple, and seide, Who touchide my clothis?
Un Jēzus tūdaļ pie Sevis nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās uz tiem ļaudīm un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?”
31 And hise disciplis seiden to hym, Thou seest the puple thristynge thee, and seist, Who touchide me?
Un Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Tu redzi, ka tie ļaudis Tev virsū mācās, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
32 And Jhesus lokide aboute to se hir that hadde don this thing.
Un Viņš skatījās apkārt, to ieraudzīt, kas to bija darījusi.
33 And the womman dredde, and quakide, witynge that it was doon in hir, and cam, and felde doun bifor hym, and seide to hym al the treuthe.
Bet tā sieva bīdamies un drebēdama zināja, kas pie viņas bija noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un Viņam visu to patiesību izteica.
34 And Jhesus seide to hyr, Douytir, thi feith hath maad thee saaf; go in pees, and he thou hool of thi sijknesse.
Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no tavas kaites.”
35 Yit while he spak, messangeris camen to the prince of the synagoge, and seien, Thi douytir is deed; what traueilist thou the maistir ferther?
Viņam to vēl runājot, kādi no tā baznīcas priekšnieka nāca un sacīja: “Tava meita jau nomirusi, ko tu To Mācītāju vēl apgrūtini.”
36 But whanne the word was herd that was seid, Jhesus seide to the prince of the synagoge, Nyle thou drede, oonli bileue thou.
Bet Jēzus to vārdu, ko tie teica, dzirdējis, sacīja uz to baznīcas priekšnieku: “Nebīsties, tici vien!”
37 And he took no man to sue hym, but Petir, and James, and Joon, the brother of James.
Un Viņš neļāva nevienam Sev līdz iet kā vien Pēterim un Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.
38 And thei camen in to the hous of the prince of the synagoge. And he saie noyse, and men wepynge and weilynge myche.
Un Viņš nāca tā baznīcas priekšnieka namā un redzēja troksni un ļaudis daudz raudam un kaucam.
39 And he yede ynne, and seide to hem, What ben ye troublid, and wepen? The damesel is not deed, but slepith.
Un Viņš iegājis uz tiem sacīja: “Ko jūs dariet troksni un raudiet? Tas bērns nav miris, bet guļ.”
40 And thei scorneden hym. But whanne alle weren put out, he takith the fadir and the modir of the damesel, and hem that weren with hym, and thei entren, where the damysel laye.
Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš visus izdzina un ņēma pie Sevis tā bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un iegāja, kur tas bērns gulēja.
41 And he helde the hoond of the damesel, and seide to hir, Tabita, cumy, that is to seie, Damysel, Y seie to thee, arise.
Un Viņš satvēra tā bērna roku un sacīja uz to: “Talita, kūmi!” Tas ir tulkots: “Meitiņa, Es tev saku, celies augšām!”
42 And anoon the damysel roos, and walkide; and sche was of twelue yeer. And thei weren abaischid with a greet stonying. And he comaundide to hem greetli, that no man schulde wite it.
Un tā meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos.
43 And he comaundide to yyue hir mete.
Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.
