Lamentations 5
1 Lord, haue thou mynde what bifelle to vs; se thou, and biholde oure schenschipe.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Oure eritage is turned to aliens, oure housis ben turned to straungers.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 We ben maad fadirles children with out fadir; oure modris ben as widewis.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 We drunken oure watir for monei, we bouyten oure trees for siluer.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 We weren dryuun bi oure heedis, and reste was not youun to feynt men.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 We yauen hond to Egipt, and to Assiriens, that we schulden be fillid with breed.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Oure fadris synneden, and ben not, and we baren the wickidnessis of hem.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Seruauntis weren lordis of vs, and noon was, that ayenbouyte fro the hond of hem.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 In oure lyues we brouyten breed to vs, fro the face of swerd in desert.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Oure skynne is brent as a furneis, of the face of tempestis of hungur.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Thei maden low wymmen in Sion, and virgyns in the citees of Juda.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Princes weren hangid bi the hond; thei weren not aschamed of the faces of elde men.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Thei mysusiden yonge wexynge men vnchastli, and children fellen doun in tree.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 Elde men failiden fro yatis; yonge men failiden of the queer of singeris.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 The ioie of oure herte failide; oure song is turned in to mourenyng.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 The coroun of oure heed fellen doun; wo to vs! for we synneden.
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 Therfor oure herte is maad soreuful, therfor oure iyen ben maad derk.
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 For the hil of Sion, for it perischide; foxis yeden in it.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 But thou, Lord, schal dwelle with outen ende; thi seete schal dwelle in generacioun and in to generacioun.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Whi schalt thou foryete vs with outen ende, schalt thou forsake vs in to lengthe of daies?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Lord, conuerte thou vs to thee, and we schal be conuertid; make thou newe oure daies, as at the bigynnyng.
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 But thou castynge awei hast cast awei vs; thou art wrooth ayens vs greetli.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
