Job 39
1 Whethir thou knowist the tyme of birthe of wielde geet in stoonys, ethir hast thou aspied hyndis bryngynge forth calues?
Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2 Hast thou noumbrid the monethis of her conseyuyng, and hast thou knowe the tyme of her caluyng?
Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3 Tho ben bowid to the calf, and caluen; and senden out roryngis.
Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4 Her calues ben departid, and goen to pasture; tho goen out, and turnen not ayen to `tho hyndis.
Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5 Who let go the wielde asse fre, and who loside the boondis of hym?
Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6 To whom Y haue youe an hows in wildirnesse, and the tabernacles of hym in the lond of saltnesse.
Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7 He dispisith the multitude of citee; he herith not the cry of an axere.
Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8 He lokith aboute the hillis of his lesewe, and he sekith alle greene thingis.
Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9 Whether an vnycorn schal wilne serue thee, ethir schal dwelle at thi cratche?
Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10 Whether thou schalt bynde the vnicorn with thi chayne, for to ere, ethir schal he breke the clottis of valeis aftir thee?
Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11 Whether thou schalt haue trist in his grete strengthe, and schalt thou leeue to hym thi traueils?
Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12 Whether thou schalt bileue to hym, that he schal yelde seed to thee, and schal gadere togidere thi cornfloor?
Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13 The fethere of an ostriche is lijk the fetheris of a gerfawcun, and of an hauk;
Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14 which ostrige forsakith hise eirun in the erthe, in hap thou schalt make tho hoot in the dust.
Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15 He foryetith, that a foot tredith tho, ethir that a beeste of the feeld al tobrekith tho.
Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16 He is maad hard to hise briddis, as if thei ben not hise; he traueilide in veyn, while no drede constreynede.
Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17 For God hath priued hym fro wisdom, and `yaf not vnderstondyng to hym.
Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18 Whanne tyme is, he reisith the wengis an hiy; he scorneth the hors, and his ridere.
Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19 Whether thou schalt yyue strengthe to an hors, ether schal yyue neiyng `aboute his necke?
Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20 Whether thou schalt reyse hym as locustis? The glorie of hise nosethirlis is drede.
Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.
21 He diggith erthe with the foot, he `fulli ioieth booldli; he goith ayens armed men.
Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22 He dispisith ferdfulnesse, and he yyueth not stide to swerd.
Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23 An arowe caas schal sowne on hym; a spere and scheeld schal florische.
Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24 He is hoot, and gnastith, and swolewith the erthe; and he arettith not that the crie of the trumpe sowneth.
Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25 Whanne he herith a clarioun, he `seith, Joie! he smellith batel afer; the excityng of duykis, and the yellyng of the oost.
Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26 Whether an hauk spredinge abrood hise wyngis to the south, bigynneth to haue fetheris bi thi wisdom?
Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?
27 Whether an egle schal be reisid at thi comaundement, and schal sette his nest in hiy places?
Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28 He dwellith in stoonys, and he dwellith in flyntis brokun bifor, and in rochis, to whiche `me may not neiye.
Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29 Fro thennus he biholdith mete, and hise iyen loken fro fer.
No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30 Hise briddis souken blood, and where euere a careyn is, anoon he is present.
Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
