Job 23
1 Sotheli Joob answeride, and seide,
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 Now also my word is in bitternesse, and the hond of my wounde is agreggid on my weilyng.
Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
3 Who yyueth to me, that Y knowe, and fynde hym, and come `til to his trone?
Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
4 Y schal sette doom bifor hym, and Y schal fille my mouth with blamyngis;
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
5 that Y kunne the wordis, whiche he schal answere to me, and that Y vnderstonde, what he schal speke to me.
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
6 Y nyle, that he stryue with me bi greet strengthe, nether oppresse me with the heuynesse of his greetnesse.
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
7 Sette he forth equite ayens me, and my doom come perfitli to victorie.
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
8 If Y go to the eest, God apperith not; if Y go to the west, Y schal not vndurstonde hym; if Y go to the left side,
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
9 what schal Y do? Y schal not take hym; if Y turne me to the riyt side, Y schal not se hym.
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
10 But he knowith my weie, and he schal preue me as gold, that passith thorouy fier.
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
11 My foot suede hise steppis; Y kepte his weie, and Y bowide not awey fro it.
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
12 Y yede not awei fro the comaundementis of hise lippis; and Y hidde in my bosum the wordis of his mouth.
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
13 For he is aloone, and no man may turne awei hise thouytis; and what euer thing he wolde, his wille dide this thing.
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
14 Whanne he hath fillid his wille in me, also many othere lijk thingis ben redi to hym.
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
15 And therfor Y am disturblid of his face, and Y biholdynge hym am anguyschid for drede.
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
16 God hath maad neische myn herte, and Almyyti God hath disturblid me.
Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
17 For Y perischide not for derknessis neiyynge; nethir myist hilide my face.
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
