Job 15
1 Forsothe Eliphat Themanytes answeride, and seide,
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
2 Whether a wise man schal answere, as spekynge ayens the wynd, and schal fille his stomac with brennyng, `that is, ire?
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
3 For thou repreuest hym bi wordis, which is not lijk thee, and thou spekist that, that spedith not to thee.
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
4 As myche as is in thee, thou hast avoidid drede; and thou hast take awey preyeris bifor God.
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
5 For wickidnesse hath tauyt thi mouth, and thou suest the tunge of blasfemeris.
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
6 Thi tunge, and not Y, schal condempne thee, and thi lippis schulen answere thee.
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
7 Whether thou art borun the firste man, and art formed bifor alle little hillis?
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
8 Whether thou herdist the counsel of God, and his wisdom is lower than thou?
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
9 What thing knowist thou, whiche we knowen not? What thing vndurstondist thou, whiche we witen not?
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
10 Bothe wise men and elde, myche eldre than thi fadris, ben among vs.
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
11 Whether it is greet, that God coumforte thee? But thi schrewid wordis forbeden this.
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
12 What reisith thin herte thee, and thou as thenkynge grete thingis hast iyen astonyed?
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
13 What bolneth thi spirit ayens God, that thou brynge forth of thi mouth siche wordis?
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
14 What is a man, that he be with out wem, and that he borun of a womman appere iust?
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
15 Lo! noon among hise seyntis is vnchaungable, and heuenes ben not cleene in his siyt.
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
16 How myche more a man abhomynable and vnprofitable, that drynkith wickidnesse as water?
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
17 I schal schewe to thee, here thou me; Y schal telle to thee that, that Y siy.
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
18 Wise men knoulechen, and hiden not her fadris.
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
19 To whiche aloone the erthe is youun, and an alien schal not passe bi hem.
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
20 A wickid man is proud in alle hise daies; and the noumbre of hise yeeris and of his tirauntrie is vncerteyn.
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
21 The sown of drede is euere in hise eeris, and whanne pees is, he supposith euere tresouns.
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
22 He bileueth not that he may turne ayen fro derknessis to liyt; and biholdith aboute on ech side a swerd.
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
23 Whanne he stirith hym to seke breed, he woot, that the dai of derknessis is maad redi in his hond.
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
24 Tribulacioun schal make hym aferd, and angwisch schal cumpas hym, as a kyng which is maad redi to batel.
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
25 For he helde forth his hond ayens God, and he was maad strong ayens Almyyti God.
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
26 He ran with neck reisid ayens God, and he was armed with fat nol.
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
27 Fatnesse, that is, pride `comyng forth of temporal aboundaunce, hilide his face, `that is, the knowyng of vndurstondyng, and outward fatnesse hangith doun of his sidis.
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
28 He schal dwelle in desolat citees, and in deseert, `ethir forsakun, housis, that ben turned in to biriels.
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
29 He schal not be maad riche, nether his catel schal dwelle stidefastli; nether he schal sende his roote in the erthe,
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
30 nether he schal go awei fro derknessis. Flawme schal make drie hise braunchis, and he schal be takun a wey bi the spirit of his mouth.
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
31 Bileue he not veynli disseyued bi errour, that he schal be ayenbouyt bi ony prijs.
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
32 Bifor that hise daies ben fillid, he schal perische, and hise hondis schulen wexe drye;
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
33 he schal be hirt as a vyne in the firste flour of his grape, and as an olyue tre castinge awei his flour.
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
34 For the gaderyng togidere of an ipocrite is bareyn, and fier schal deuoure the tabernaclis of hem, that taken yiftis wilfuli.
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
35 He conseyuede sorewe, and childide wickidnesse, and his wombe makith redi tretcheries.
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
