Jeremiah 26
1 In the bigynnyng of the rewme of Joachym, the sone of Josie, kyng of Juda, this word was maad of the Lord, and seide,
Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika sacīdams:
2 The Lord seide these thingis, Stonde thou in the porche of the hous of the Lord, and thou schalt speke to alle the citees of Juda, fro whiche thei comen for to worschipe in the hous of the Lord, alle the wordis whiche Y comaundide to thee, that thou speke to hem; nyle thou withdrawe a word;
Tā saka Tas Kungs: stājies Tā Kunga nama pagalmā, un runā uz visām Jūda pilsētām, kas nāk pielūgt Tā Kunga namā, visus vārdus, ko Es tev esmu pavēlējis uz tiem runāt, neatrauj ne vārda.
3 if perauenture thei heren, and ben conuertid, ech man fro his yuele weie, and it repente me of the yuel which Y thouyte to do to hem for the malices of her studies.
Varbūt tie klausīs un atgriezīsies ikviens no sava niknā ceļa, tad Man arī būs žēl tā ļaunuma, ko Es tiem domāju darīt viņu darbu ļaunuma dēļ.
4 And thou schalt seie to hem, The Lord seith these thingis, If ye heren not me, that ye go in my lawe which Y yaf to you,
Saki tad uz tiem: tā saka Tas Kungs: ja jūs Man neklausīsiet un nestaigāsiet Manā bauslībā, ko Es jums esmu devis,
5 that ye here the wordis of my seruauntis, profetis, whiche Y risynge bi niyte, and dressynge, sente to you, and ye herden not;
Ka jūs klausiet Manu kalpu, to praviešu, vārdiem, ko Es vienmēr pie jums sūtu vienā sūtīšanā, kam jūs taču neesat klausījuši,
6 Y schal yyue this hous as Silo, and Y schal yyue this citee in to cursyng to alle folkis of erthe.
Tad Es šo namu darīšu tā kā Šīlo, un šo pilsētu Es likšu par lāstu visām zemes tautām.
7 And the prestis, and profetis, and al the puple herden Jeremye spekynge these wordis in the hous of the Lord.
Un priesteri un pravieši un visi ļaudis dzirdēja Jeremiju šos vārdus runājam Dieva namā.
8 And whanne Jeremye hadde fillid spekynge alle thingis, whiche the Lord hadde comaundid to hym, that he schulde speke to al the puple, the prestis, and profetis, and al the puple token hym, and seiden, Die he bi deeth;
Kad Jeremija bija pabeidzis visu runāt, ko Tas Kungs bija pavēlējis runāt uz visiem ļaudīm, tad priesteri un pravieši un visi ļaudis viņu sagrāba un sacīja: tiešām, mirt tev jāmirst.
9 whi profesiede he in the name of the Lord, and seide, This hous schal be as Silo, and this citee schal be desolat, for no dwellere is? And al the puple was gaderid togidere ayens Jeremye, in the hous of the Lord.
Kā tu drīksti Tā Kunga Vārdā sludināt un sacīt: šis nams būs tā kā Šīlo, šī pilsēta būs postā bez iedzīvotāja! Un visi ļaudis sapulcējās pret Jeremiju Tā Kunga namā.
10 And the princes of Juda herden alle these wordis; and thei stieden fro the kyngis hous in to the hous of the Lord, and saten in the entryng of the newe yate of the hous of the Lord.
Kad nu Jūda lielkungi to dzirdēja, tad tie nogāja no ķēniņa nama uz Tā Kunga namu un apsēdās priekš Tā Kunga jauno vārtu durvīm.
11 And the prestis and profetis spaken to the princes, and to al the puple, and seiden, Doom of deth is to this man, for he profesiede ayens this citee, as ye herden with youre eeris.
Tad tie priesteri un tie pravieši runāja uz tiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš pret šo pilsētu ir sludinājis, kā jūs savām ausīm dzirdējuši.
12 And Jeremye seide to alle the princes, and to al the puple, `and seide, The Lord sente me, that Y schulde prophesie to this hous, and to this citee, alle the wordis whiche ye herden.
Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: Tas Kungs mani sūtījis, sludināt pret šo namu un pret šo pilsētu visus vārdus, ko jūs esat dzirdējuši.
13 Now therfor make ye good youre weies, and youre studies, and here ye the vois of youre Lord God; and it schal repente the Lord of the yuel which he spak ayens you.
Nu tad, griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem, un paklausiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret jums runājis.
14 Lo! forsothe Y am in youre hondis; do ye to me, as it is good and riytful bifore youre iyen.
Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās, dariet man, kā jūsu acīs labi un pareizi!
15 Netheles wite ye, and knowe, that if ye sleen me, ye schulen bitraie innocent blood ayens you silf, and ayens this citee, and the dwelleris therof; for in trewthe the Lord sente me to you, that Y schulde speke in youre eeris alle these wordis.
Bet tomēr ziniet, kad jūs mani nokausiet, tad jūs nenoziedzīgas asinis krāsiet uz sevi un uz šo pilsētu un uz viņas iedzīvotājiem, jo Tas Kungs mani patiesi pie jums sūtījis, visus šos vārdus runāt jūsu ausīs.
16 And the princes and al the puple seiden to the preestis and profetis, Doom of deth is not to this man; for he spak to vs in the name of oure Lord God.
Tad tie lielkungi un visi ļaudis sacīja uz tiem priesteriem un uz tiem praviešiem: pie šā vīra nav nāves vainas, jo viņš uz mums runājis Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā.
17 Therfor men of the eldere men of the lond rysiden vp, and seiden to al the cumpanye of the puple,
Arī citi vīri no zemes vecajiem cēlās un runāja uz visu ļaužu draudzi un sacīja:
18 and spaken, Mychee of Morasten was a profete in the daies of Ezechie, king of Juda; and he seide to al the puple of Juda, and seide, The Lord of oostis seith these thingis, Sion schal be erid as a feeld, and Jerusalem schal be in to an heep of stoonys, and the hil of the hous of the Lord schal be in to hiy thingis of woodis.
Miha no Marezas ir sludinājis Hizkijas, Jūda ķēniņa dienās, un uz visiem Jūda ļaudīm runājis un sacījis: tā saka Tas Kungs Cebaot: Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme būs par akmeņu kopu, un šā nama kalns taps par meža kalnu.
19 Whether Ezechie, kyng of Juda, and al Juda condempnede hym bi deth? Whether thei dredden not the Lord, and bisouyten the face of the Lord? and it repentide the Lord of the yuel which he spak ayens hem. Therfor do we not greet yuel ayens oure soulis.
Vai Hizkija, Jūda ķēniņš, un visa Jūda cilts viņu nokāvuši? Vai viņš nebijās To Kungu un nepielūdza Tā Kunga priekšā. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret tiem bija runājis. Un vai mēs lai darām lielu ļaunumu pret savām dvēselēm?
20 Also Vrye, the sone of Semey, of Cariathiarym, was a man profesiynge in the name of the Lord; and he profesiede ayens this citee, and ayens this lond, bi alle the wordis of Jeremye.
Un atkal viens vīrs bija sludinājis Tā Kunga Vārdā, Ūrija, Šemajas dēls, no KiriatIearimas, un tas sludināja pret šo pilsētu un šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.
21 And kyng Joachym, and alle the myyti men, and princes of hem, herden these wordis; and the kyng souyte to sle hym; and Vrye herde, and dredde, and he fledde, and entride in to Egipt.
Kad nu ķēniņš Jojaķims un visi viņa varenie un visi lielkungi viņa vārdus dzirdēja, tad ķēniņš viņu meklēja nokaut. Bet Ūrija to dzirdējis bijās un bēga un nāca uz Ēģiptes zemi.
22 And kyng Joachym sente men in to Egipt, Elnathan, the sone of Achobor, and men with hym, in to Egipt;
Bet ķēniņš Jojaķims sūtīja vīrus uz Ēģiptes zemi, Elnatanu, Akbora dēlu, un citus vīrus uz Ēģipti.
23 and thei ledden Vrye out of Egipt, and brouyten hym to kyng Joachym; and the kyng killide hym bi swerd, and castide forth his careyn in the sepulcris of the comyn puple vnnoble.
Tie izveda Ūriju no Ēģiptes un atveda pie ķēniņa Jojaķima, un tas viņu nokāva ar zobenu, un meta viņa miesas zemu ļaužu kapos.
24 Therfor the hond of Aicham, sone of Saphan, was with Jeremye, that he was not bitakun in to the hondis of the puple, and that it killide not hym.
Bet Aīkama, Safana dēla, roka bija ar Jeremiju, ka viņš tiem ļaudīm netapa rokā dots, viņu nokaut.
