2 Kings 13
1 In the thre and twentithe yeer of Joas, sone of Ocozie, kyng of Juda, Joachaz, sone of Hieu, regnede on Israel, in Samarie seuentene yeer.
Joasa, Ahazijas dēla, Jūda ķēniņa, divdesmit trešā gadā Joakas, Jeūs dēls, palika par ķēniņu pār Israēli un valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus;
2 And he dide yuel bifor the Lord, and he suede the synnes of Jeroboam, sone of Nabath, that made Israel to do synne; and he bowide not awei fro tho.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, jo viņš staigāja pakaļ Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli paveda uz grēkiem; no tiem viņš neatstājās.
3 And the strong veniaunce of the Lord was wrooth ayens Israel, and he bitook hem in to the hondis of Azael, kyng of Sirie, and in the hond of Benadab, sone of Asael, in alle daies.
Tad Tā Kunga bardzība iedegās pār Israēli, un Viņš tos nodeva rokā Azaēlim, Sīriešu ķēniņam, un BenHadadam, Azaēļa dēlam visu to laiku.
4 Forsothe Joachaz bisouyte the face of the Lord, and the Lord herde hym; for he siy the anguysch of Israel, for the kyng of Sirie hadde al to brokun hem.
Bet Joakas pielūdza Tā Kunga vaigu, un Tas Kungs to paklausīja; jo Viņš uzlūkoja to spaidīšanu, ar ko Sīriešu ķēniņš Israēli spaidīja.
5 And the Lord yaf a sauyour to Israel, and he was delyuered fro the hond of the kyng of Sirie; and the sones of Israel dwelliden in her tabernaclis, as yistirdai and the thridde dai ago.
Un Tas Kungs Israēlim deva glābēju, ka tie izglābās no Sīriešu rokas, un Israēla bērni dzīvoja savās teltīs kā papriekš.
6 Netheles thei departiden not fro the synnes of the hows of Jeroboam, that made Israel to do synne; thei yeden in tho synnes; sotheli also the wode dwellide in Samarie.
Taču tie neatstājās no Jerobeama nama grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, bet staigāja iekš tiem; pat Astarte palika Samarijā.
7 And to Joacham weren not left of the puple, no but fyue hundrid kniytis, and ten charis, and ten thousynde of foot men; for the kyng of Sirie hadde slayn hem, and hadde dryue hem as in to poudur in the threischyng of a cornfloor.
Jo no Joakasa ļaudīm vairāk nebija atlikuši nekā piecdesmit jātnieki un desmit rati un desmit tūkstoš kājnieki. Jo Sīrijas ķēniņš tos bija nokāvis un tos darījis kā saminamus pīšļus.
8 Forsothe the residue of wordis of Joachaz, and alle thingis whiche he dide, and the strength of hym, whether these ben not wrytun in the book of wordis of daies of the kyngis of Israel?
Un kas vēl par Joakasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
9 And Joachaz slepte with hise fadris, and thei birieden hym in Samarie; and Joas, his sone, regnyde for hym.
Un Joakas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā. Un viņa dēls Jehoas palika par ķēniņu viņa vietā.
10 In the seuenthe and threttithe yeer of Joas, king of Juda, Joas, sone of Joachaz, regnede on Israel in Samarie sixtene yeer.
Joasa, Jūda ķēniņa, trīsdesmit septītā gadā Jehoas, Joakasa dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, un valdīja sešpadsmit gadus.
11 And he dide that, that is yuel in the siyt of the Lord; for he bowide not awei fro alle the synnes of Jeroboam, sone of Nabath, that made Israel to do synne; he yede in tho synnes.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēli bija pavedis uz grēkiem, - tanīs viņš staigāja.
12 Forsothe the residue of wordis of Joas, and alle thingis whiche he dide, but also his strengthe, hou he fauyt ayens Amasie, kyng of Juda, whether these ben not writun in the book of wordis of daies of the kyngis of Israel?
Un kas vēl par Jehoasu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, kā viņš karojis pret Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
13 And Joas slepte with hise fadris; forsothe Jeroboam sat on his trone. Sotheli Joas was biried in Samarie with the kyngis of Israel.
Un Jehoas aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Jerobeams sēdās viņa goda krēslā. Bet Jehoas Samarijā tapa aprakts pie Israēla ķēniņiem.
14 Forsothe Elisee was sijk in sikenesse, bi which and he was deed; and Joas, kyng of Israel, yede doun to hym, and wepte bifor hym, and seide, My fadir! my fadir! the chare of Israel, and the charietere therof!
Un Eliša sasirga ar slimību, ar ko tas arī nomira. Un Jehoas, Israēla ķēniņš, nogāja pie tā un raudāja viņa priekšā un sacīja: mans tēvs! Mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!
15 And Elisee seide to hym, Brynge thou a bouwe and arowis. And whanne he hadde brouyte to Elisee a bouwe and arowis,
Un Eliša uz to sacīja: dabū stopu un bultas. Un viņš tam dabūja stopu un bultas,
16 he seide to the kyng of Israel, Set thin hond on the bouwe. And whanne he hadde set his hond, Elisee settide his hondis on the hondis of the
Tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: uzvelc to stopu ar savu roku! Un tas uzvilka ar savu roku, un Eliša lika savu roku uz ķēniņa roku
17 kyng, and seide, Opene thou the eest wyndow. And whanne he hadde openyd, Elisee seide, Schete thou an arewe; and he schete. And Elisee seide, It is an arewe of helthe of the Lord, and an arowe of helthe ayens Sirie; and thou schalt smyte Sirie in Affeth, til thou waste it.
Un sacīja: atveri logu pret rītiem. Un viņš to atvēra. Un Eliša sacīja: šauj! Un viņš šāva. Tad viņš sacīja: tā ir Tā Kunga glābēja bulta, glābēja bulta pret Sīriešiem, jo tu kausi Sīriešus Afekā, tiekams tu tos izdeldēsi.
18 And Elisee seide, Take awei the arowis. And whanne he hadde take awei, Elisee seide eft to him, Smyte thou the erthe with a dart. And whanne he hadde smyte thre tymes,
Pēc viņš sacīja: ņem tās bultas. Un kad tas tās ņēma, tad viņš sacīja uz Israēla ķēniņu: sit to zemi! Un viņš sita trīs reizes un apstājās.
19 and hadde stonde, the man of God was wrooth ayens hym, and seide, If thou haddist smyte fyue sithis, ether sixe sithis, ethir seuen sithis, thou schuldist haue smyte Sirie `til to the endyng; now forsothe thou schalt smyte it thre sithis.
Tad tas Dieva vīrs par to apskaitās un sacīja: ja tu būtu piecas vai sešas reizes sitis, tad tu Sīriešus būtu kāvis līdz izdeldēšanai, bet nu tu Sīriešus kausi trīs reiz.
20 Therfor Elisee was deed, and thei birieden hym. And the theuys of Moab camen in to the lond in that yeer.
Un Eliša nomira un to apraka, kad Moabiešu sirotāji gada sākumā ielauzās zemē.
21 Forsothe sum men birieden a man, and thei siyen the theues, and thei castiden forth the deed bodi in the sepulcre of Elisee; and whanne it hadde touchid the bonys of Elisee, the man lyuede ayen, and stood on his feet.
Un notikās, kad tie nupat vienu vīru gribēja aprakt, redzi, tad tie ieraudzīja to pulku un iemeta to vīru Elišas kapā. Un kad tas vīrs dabūja aiztikt Elišas kaulus, tad tas palika dzīvs un cēlās uz savām kājām.
22 Therfor Azael, kyng of Sirie, turmentide Israel in alle the daies of Joachaz.
Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, spaidīja Israēli visu Joakasa mūžu.
23 And the Lord hadde merci on hem, and turnede ayen to hem for his couenaunt, which he hadde with Abraham, Isaac, and Jacob; and he nolde distrie hem, nether cast awei outirli, til in to present tyme.
Bet Tas Kungs tiem bija žēlīgs un apžēlojās par tiem un atgriezās pie tiem Savas derības dēļ ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu un negribēja tos nomaitāt un tos arīdzan neatmeta no Sava vaiga līdz šim laikam.
24 Forsothe Azael, kyng of Sirie, diede; and Benadad, his sone, regnede for hym.
Un Azaēls, Sīriešu ķēniņš, nomira, un BenHadads, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25 Forsothe Joas, sone of Joachas, took awei citees fro the hond of Benadad, sone of Asael, which he hadde take bi the riyt of batel fro the hoond of Joachaz, his fadir; Joas smoot hym thre tymes, and he yeldide the citees of Israel.
Tad Jehoas, Joakasa dēls, atņēma atkal tās pilsētas no BenHadada, Azaēļa dēla rokas, ko šis karā bija ņēmis no Joakasa, viņa tēva, rokas. Jehoas viņu kāva trīs reizes un atdabūja Israēla pilsētas.
