1 Chronicles 19
1 Forsothe it bifelde, that Naas, kyng of the sones of Amon, diede, and his sone regnyde for him.
Un notikās pēc tam, ka Nahas, Amona bērnu ķēniņš, nomira, un viņa dēls palika par ķēniņu viņa vietā.
2 And Dauid seide, Y schal do mercy with Anoon, the sone of Naas; for his fadir yaf merci to me. And Dauid sente messageris, to coumforte hym on the deeth of his fadir. And whanne thei weren comen in to the lond of the sones of Amon,
Tad Dāvids sacīja: es darīšu žēlastību pie Anona, Nahasa dēla, jo viņa tēvs žēlastību darījis pie manis. Un Dāvids sūtīja vēstnešus, viņu iepriecināt par viņa tēvu. Tad Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi pie Anona, viņu iepriecināt.
3 for to coumforte Anon, the princes of the sones of Amon seiden to Anon, In hap thou gessist, that Dauid for cause of onour in to thi fadir sente men, that schulden coumforte thee; and thou perseyuest not, that hise seruauntis ben comen to thee to aspie, and enquere, and seche thi lond.
Bet Amona bērnu lielkungi sacīja uz Anonu: vai Dāvids godina tavu tēvu tavās acīs, ka tas sūtījis pie tevis iepriecētājus? Vai viņa kalpi nav tāpēc pie tevis nākuši, ka zemi izklausa un izposta un izlūko?
4 Therfor Anoon made ballid and schauyde the children of Dauid, and kittide the cootis of hem fro the buttokis of hem til to the feet; and lefte hem.
Tad Anons ņēma Dāvida kalpus un tiem nodzina bārdu un viņiem nogrieza vienu drēbju pusi līdz gurniem un tos atlaida.
5 And whanne thei hadden go, and hadden sent this to Dauid, he sente in to the meting of hem; for thei hadden suffrid greet dispit; and he comaundide, that thei schulden dwelle in Gerico, til her berde wexide, and thanne thei schulden turne ayen.
Un tie aizgāja. Un kad nu Dāvidam ziņu deva par tiem vīriem, tad viņš tiem sūtīja pretī, (jo tie vīri bija ļoti apsmieti, ) un ķēniņš tiem lika sacīt: paliekat Jērikū, tiekams jūsu bārda atkal būs ataugusi, tad nāciet atpakaļ.
6 Forsothe the sones of Amon sien, that thei hadden do wrong to Dauid, bothe Anoon and the tother puple, and thei senten a thousynde talentis of siluer, for to hire to hem charis and horsmen of Mesopotanye and Sirie, of Maacha and of Soba;
Kad nu Amona bērni redzēja, ka bija palikuši smirdoši Dāvida priekšā, tad Anons un Amona bērni sūtīja tūkstoš sudraba talentus, saderēt ratus un jātniekus no Mezopotamijas, no Maēkas un no Cobas.
7 and thei hiriden to hem two and thretti thousynde of charis, and the kyng of Maacha with his puple. And whanne thei weren comen, thei settiden tentis euene ayens Medaba; and the sones of Amon weren gaderid fro her citees, and camen to batel.
Un tie sev saderēja trīsdesmit un divi tūkstoš ratus un to ķēniņu no Maēkas un viņa ļaudis, un tie nāca un apmeta lēģeri pret Medbu. Un Amona bērni arīdzan sapulcējās no savām pilsētām un nāca karā.
8 And whanne Dauid `hadde herd this, he sente Joab, and al the oost of stronge men.
Kad nu Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joabu un visu spēku ar tiem vareniem.
9 And the sones of Amon yeden out, and dressiden scheltrun bisidis the yate of the citee; but the kyngis, that weren comen to helpe, stoden asidis half in the feeld.
Un Amona bērni izgāja un nostājās uz kauju priekš pilsētas vārtiem. Bet tie ķēniņi, kas bija nākuši, turējās savrup laukā.
10 Therfor Joab vndurstood, that batel was maad ayens hym `euene ayens and bihynde the bak, and he chees the strongeste men of al Israel, and yede ayens Sirus;
Kad nu Joabs redzēja, ka karš pret viņu taisījās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja kādus no Israēla jauniem vīriem un nostājās Sīriešiem pretī.
11 sotheli he yaf the residue part of the puple vnder the hond of Abisai, his brother; and thei yeden ayens the sones of Amon.
Bet tos citus ļaudis viņš deva Abizajam, savam brālim, rokā, un tie nostājās pret Amona bērniem.
12 And Joab seide, If Sirus schal ouercome me, thou schalt helpe me; sotheli if the sones of Amon schulen ouercome thee, Y schal helpe thee; be thou coumfortid,
Un viņš sacīja: ja Sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es nākušu tev palīgā.
13 and do we manli for oure puple, and for the citees of oure God; forsothe the Lord do that, that is good in his siyt.
Turies droši un lai stipri cīnāmies priekš saviem ļaudīm un priekš sava Dieva pilsētām, un Tas Kungs lai dara, kā tam patīk.
14 Therfor Joab yede, and the puple that was with hym, ayens Sirus to batel, and he droof hem awei.
Un Joabs nāca tuvāki ar saviem ļaudīm, kas pie viņa bija, kauties ar Sīriešiem, bet tie bēga viņa priekšā.
15 Sotheli the sones of Amon sien, that Sirus hadde fled, and thei fledden fro Abisay, his brother, and entriden in to the citee; and Joab turnede ayen in to Jerusalem.
Un kad Amona bērni redzēja, kā Sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga priekš Abizajus, viņa brāļa, un tie nāca pilsētā, un Joabs nāca uz Jeruzālemi.
16 Forsothe Sirus siy, that he felde doun bifor Israel, and he sente messageris, and brouyte Sirus, that was biyende the flood; sotheli Sophath, the prynce of chyualrie of Adadezer, was the duyk of hem.
Kad nu Sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie sūtīja vēstnešus un lika nākt tiem Sīriešiem, kas viņpus upes dzīvoja, un Šofahs, HadadEzera kara lielskungs, gāja viņu priekšā.
17 And whanne this was teld to Dauid, he gaderide al Israel, and passide Jordan; and he felde in on hem, and dresside scheltrun euene ayens hem, fiytynge ayenward.
Kad to Dāvidam teica, tad viņš sapulcēja visu Israēli un pārgāja pār Jardāni, un nāca pie tiem un nostājās tiem pretī. Un Dāvids nostājās Sīriešiem pretī uz kauju, un tie ar viņu kāvās.
18 `Forsothe Sirus fledde fro Israel, and Dauid killide of men of Sirie seuene thousynde of charis, and fourti thousynde of foot men, and Sophath, the prince of the oost.
Bet Sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nokāva no Sīriešiem septiņ tūkstoš ratus un četrdesmit tūkstoš kājniekus; viņš nokāva arī Šofahu, to kara lielkungu.
19 Sotheli the seruauntis of Adadezer siyen, that thei weren ouercomun of Israel, and thei fledden ouer to Dauid, and seruiden hym; and Sirie wolde no more yyue helpe to the sones of Amon.
Kad nu HadadEzera kalpi redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie derēja mieru ar Dāvidu un viņam kalpoja. Un Sīrieši negribēja vairs Amona bērniem palīdzēt.
