Jacob 1
1 Jacob, a servant of God and of the Lord Yeshua the Messiah, to the twelve tribes which are in the Diaspora: Greetings.
Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina tās divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā.
2 Count it all joy, my brothers, when you fall into various temptations,
Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās,
3 knowing that the testing of your faith produces endurance.
Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību.
4 Let endurance have its perfect work, that you may be perfect and complete, lacking in nothing.
Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst.
5 But if any of you lacks wisdom, let him ask of God, who gives to all liberally and without reproach, and it will be given to him.
Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota.
6 But let him ask in faith, without any doubting, for he who doubts is like a wave of the sea, driven by the wind and tossed.
Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā.
7 For that man shouldn’t think that he will receive anything from the Lord.
Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.
8 He is a double-minded man, unstable in all his ways.
Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos.
9 Let the brother in humble circumstances glory in his high position;
Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu;
10 and the rich, in that he is made humble, because like the flower in the grass, he will pass away.
Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe.
11 For the sun arises with the scorching wind and withers the grass; and the flower in it falls, and the beauty of its appearance perishes. So the rich man will also fade away in his pursuits.
Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem.
12 Blessed is a person who endures temptation, for when he has been approved, he will receive the crown of life which the Lord promised to those who love him.
Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs to dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo.
13 Let no man say when he is tempted, “I am tempted by God,” for God can’t be tempted by evil, and he himself tempts no one.
Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena.
14 But each one is tempted when he is drawn away by his own lust and enticed.
Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts.
15 Then the lust, when it has conceived, bears sin. The sin, when it is full grown, produces death.
Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi.
16 Don’t be deceived, my beloved brothers.
Nepieviļaties, mani mīļie brāļi!
17 Every good gift and every perfect gift is from above, coming down from the Father of lights, with whom can be no variation nor turning shadow.
Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no tā gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas.
18 Of his own will he gave birth to us by the word of truth, that we should be a kind of first fruits of his creatures.
Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur to patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
19 So, then, my beloved brothers, let every man be swift to hear, slow to speak, and slow to anger;
Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.
20 for the anger of man doesn’t produce the righteousness of God.
Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā.
21 Therefore, putting away all filthiness and overflowing of wickedness, receive with humility the implanted word, which is able to save your souls.
Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas.
22 But be doers of the word, and not only hearers, deluding your own selves.
Bet esiet tā vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami;
23 For if anyone is a hearer of the word and not a doer, he is like a man looking at his natural face in a mirror;
Jo, ja kas ir tā vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spieģelī;
24 for he sees himself, and goes away, and immediately forgets what kind of man he was.
Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis.
25 But he who looks into the perfect Torah of freedom and continues, not being a hearer who forgets but a doer of the work, this man will be blessed in what he does.
Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā.
26 If anyone amongst you thinks himself to be religious while he doesn’t bridle his tongue, but deceives his heart, this man’s religion is worthless.
Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, Tā Dieva kalpošana ir nelietīga.
27 Pure religion and undefiled before our God and Father is this: to visit the fatherless and widows in their affliction, and to keep oneself unstained by the world.
Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules.
