< Proverbs 1 >
1 The proverbs of Solomon, the son of David, king of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 to know wisdom and instruction; to discern the words of understanding;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 to receive instruction in wise dealing, in righteousness, justice, and equity;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 to give prudence to the simple, knowledge and discretion to the young man—
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 that the wise man may hear, and increase in learning; that the man of understanding may attain to sound counsel;
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 to understand a proverb and parables, the words and riddles of the wise.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The fear of Yahweh is the beginning of knowledge, but the foolish despise wisdom and instruction.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 My son, listen to your father’s instruction, and don’t forsake your mother’s teaching;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 for they will be a garland to grace your head, and chains around your neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice you, don’t consent.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, “Come with us. Let’s lie in wait for blood. Let’s lurk secretly for the innocent without cause.
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Let’s swallow them up alive like Sheol, and whole, like those who go down into the pit. (Sheol )
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol )
13 We’ll find all valuable wealth. We’ll fill our houses with plunder.
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 You shall cast your lot among us. We’ll all have one purse”—
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 my son, don’t walk on the path with them. Keep your foot from their path,
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 for their feet run to evil. They hurry to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 For the net is spread in vain in the sight of any bird;
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 but these lay in wait for their own blood. They lurk secretly for their own lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So are the ways of everyone who is greedy for gain. It takes away the life of its owners.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom calls aloud in the street. She utters her voice in the public squares.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She calls at the head of noisy places. At the entrance of the city gates, she utters her words:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 “How long, you simple ones, will you love simplicity? How long will mockers delight themselves in mockery, and fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn at my reproof. Behold, I will pour out my spirit on you. I will make known my words to you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I have called, and you have refused; I have stretched out my hand, and no one has paid attention;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 but you have ignored all my counsel, and wanted none of my reproof;
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also will laugh at your disaster. I will mock when calamity overtakes you,
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 when calamity overtakes you like a storm, when your disaster comes on like a whirlwind, when distress and anguish come on you.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then they will call on me, but I will not answer. They will seek me diligently, but they will not find me,
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 because they hated knowledge, and didn’t choose the fear of Yahweh.
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They wanted none of my counsel. They despised all my reproof.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore they will eat of the fruit of their own way, and be filled with their own schemes.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the backsliding of the simple will kill them. The careless ease of fools will destroy them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But whoever listens to me will dwell securely, and will be at ease, without fear of harm.”
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.