< Proverbs 27 >
1 Don’t boast about tomorrow; for you don’t know what a day may bring.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Let another man praise you, and not your own mouth; a stranger, and not your own lips.
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 A stone is heavy, and sand is a burden; but a fool’s provocation is heavier than both.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Wrath is cruel, and anger is overwhelming; but who is able to stand before jealousy?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Better is open rebuke than hidden love.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 The wounds of a friend are faithful, although the kisses of an enemy are profuse.
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 A full soul loathes a honeycomb; but to a hungry soul, every bitter thing is sweet.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 As a bird that wanders from her nest, so is a man who wanders from his home.
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 Perfume and incense bring joy to the heart; so does earnest counsel from a man’s friend.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Don’t forsake your friend and your father’s friend. Don’t go to your brother’s house in the day of your disaster. A neighbour who is near is better than a distant brother.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 Be wise, my son, and bring joy to my heart, then I can answer my tormentor.
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 A prudent man sees danger and takes refuge; but the simple pass on, and suffer for it.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Take his garment when he puts up collateral for a stranger. Hold it for a wayward woman!
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 He who blesses his neighbour with a loud voice early in the morning, it will be taken as a curse by him.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 A continual dropping on a rainy day and a contentious wife are alike:
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 restraining her is like restraining the wind, or like grasping oil in his right hand.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Iron sharpens iron; so a man sharpens his friend’s countenance.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 Whoever tends the fig tree shall eat its fruit. He who looks after his master shall be honoured.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 Like water reflects a face, so a man’s heart reflects the man.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
20 Sheol and Abaddon are never satisfied; and a man’s eyes are never satisfied. (Sheol )
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol )
21 The crucible is for silver, and the furnace for gold; but man is refined by his praise.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 Though you grind a fool in a mortar with a pestle along with grain, yet his foolishness will not be removed from him.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 Know well the state of your flocks, and pay attention to your herds,
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 for riches are not forever, nor does the crown endure to all generations.
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 The hay is removed, and the new growth appears, the grasses of the hills are gathered in.
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 The lambs are for your clothing, and the goats are the price of a field.
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 There will be plenty of goats’ milk for your food, for your family’s food, and for the nourishment of your servant girls.
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.