Job 3
1 After this Job opened his mouth, and cursed the day of his birth.
Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:
2 Job answered:
Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,
3 “Let the day perish in which I was born, the night which said, ‘There is a boy conceived.’
Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.
4 Let that day be darkness. Don’t let God from above seek for it, neither let the light shine on it.
Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.
5 Let darkness and the shadow of death claim it for their own. Let a cloud dwell on it. Let all that makes the day black terrify it.
Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.
6 As for that night, let thick darkness seize on it. Let it not rejoice amongst the days of the year. Let it not come into the number of the months.
Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.
7 Behold, let that night be barren. Let no joyful voice come therein.
Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.
8 Let them curse it who curse the day, who are ready to rouse up leviathan.
Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.
9 Let the stars of its twilight be dark. Let it look for light, but have none, neither let it see the eyelids of the morning,
Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.
10 because it didn’t shut up the doors of my mother’s womb, nor did it hide trouble from my eyes.
Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.
11 “Why didn’t I die from the womb? Why didn’t I give up the spirit when my mother bore me?
Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?
12 Why did the knees receive me? Or why the breast, that I should nurse?
Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?
13 For now I should have lain down and been quiet. I should have slept, then I would have been at rest,
Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,
14 with kings and counsellors of the earth, who built up waste places for themselves;
Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,
15 or with princes who had gold, who filled their houses with silver;
Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;
16 or as a hidden untimely birth I had not been, as infants who never saw light.
Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.
17 There the wicked cease from troubling. There the weary are at rest.
Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;
18 There the prisoners are at ease together. They don’t hear the voice of the taskmaster.
Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;
19 The small and the great are there. The servant is free from his master.
Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.
20 “Why is light given to him who is in misery, life to the bitter in soul,
Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,
21 who long for death, but it doesn’t come; and dig for it more than for hidden treasures,
Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,
22 who rejoice exceedingly, and are glad, when they can find the grave?
Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -
23 Why is light given to a man whose way is hidden, whom God has hedged in?
Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?
24 For my sighing comes before I eat. My groanings are poured out like water.
Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.
25 For the thing which I fear comes on me, that which I am afraid of comes to me.
Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.
26 I am not at ease, neither am I quiet, neither do I have rest; but trouble comes.”
Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.
