Ecclesiastes 1
1 The words of the Preacher, the son of David, king in Jerusalem:
Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, mācības vārdi.
2 “Vanity of vanities,” says the Preacher; “Vanity of vanities, all is vanity.”
Niecība vien, saka tas mācītājs, niecība vien, viss ir niecība.
3 What does man gain from all his labour in which he labours under the sun?
Kāds labums cilvēkam atlec no visa viņa grūta darba, ar ko viņš nodarbojās pasaulē.
4 One generation goes, and another generation comes; but the earth remains forever.
Cits dzimums aiziet un cits dzimums nāk; bet zeme pastāv mūžīgi.
5 The sun also rises, and the sun goes down, and hurries to its place where it rises.
Saule lec un saule noiet un steidzās uz savu vietu, kur tā atkal uzlec.
6 The wind goes towards the south, and turns around to the north. It turns around continually as it goes, and the wind returns again to its courses.
Vējš iet pret dienasvidu un iet apkārt pret ziemeļa pusi; tas pūš visapkārt griezdamies un riņķī apgriežas atpakaļ.
7 All the rivers run into the sea, yet the sea is not full. To the place where the rivers flow, there they flow again.
Visas upes ietek jūrā, tomēr jūra netop pilnāka. Tai vietā, no kurienes upes nāk, turp tās atkal atgriežas atpakaļ.
8 All things are full of weariness beyond uttering. The eye is not satisfied with seeing, nor the ear filled with hearing.
Visās lietās ir tik daudz grūtuma, ka neviens to nevar izteikt. Acīm nepietiek redzot, un ausīm nepietiek dzirdot.
9 That which has been is that which shall be, and that which has been done is that which shall be done; and there is no new thing under the sun.
Kas jau ir bijis, tas vēl būs; un kas jau ir darīts, tas vēl taps darīts; un it nekā jauna nav pasaulē.
10 Is there a thing of which it may be said, “Behold, this is new”? It has been long ago, in the ages which were before us.
Vai ir kas, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir jauns? Tas jau ilgi bijis vecos laikos, kas bijuši priekš mums.
11 There is no memory of the former; neither shall there be any memory of the latter that are to come, amongst those that shall come after.
Kas pagājis, netop pieminēts; un kas nāks, to arī nepieminēs tie, kas pēc tam būs.
12 I, the Preacher, was king over Israel in Jerusalem.
Es, tas mācītājs, biju ķēniņš pār Israēli Jeruzālemē.
13 I applied my heart to seek and to search out by wisdom concerning all that is done under the sky. It is a heavy burden that God has given to the sons of men to be afflicted with.
Un apņēmos savā sirdī, ar gudrību izmeklēt un izdibināt visu, kas apakš debess notiek. Šo grūto pūliņu Dievs cilvēku bērniem ir uzlicis, lai ar to nopūlējās.
14 I have seen all the works that are done under the sun; and behold, all is vanity and a chasing after wind.
Es uzlūkoju visus darbus, kas pasaulē notiek, un redzi, viss bija niecība un grābstīšanās pēc vēja.
15 That which is crooked can’t be made straight; and that which is lacking can’t be counted.
Kas līks, nevar palikt taisns; un kā nav, to nevar skaitīt.
16 I said to myself, “Behold, I have obtained for myself great wisdom above all who were before me in Jerusalem. Yes, my heart has had great experience of wisdom and knowledge.”
Es runāju savā sirdī un sacīju: redzi, es gudrībā esmu augsti cēlies un pieņēmies vairāk nekā visi, kas priekš manis bijuši Jeruzālemē, un mana sirds ir redzējusi gudrības un zinības papilnam.
17 I applied my heart to know wisdom, and to know madness and folly. I perceived that this also was a chasing after wind.
Un es apņēmos savā sirdī, atzīt gudrību un zinību, neprātību un ģeķību. Bet es samanīju, ka tā ir grābstīšanās pēc vēja.
18 For in much wisdom is much grief; and he who increases knowledge increases sorrow.
Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu.
