Proverbs 3
1 My son, forget not my law; but let thy heart keep my commandments;
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
2 For length of days, and long life, and peace, shall they add to thee.
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
3 Let not mercy and truth forsake thee: bind them about thy neck; write them upon the table of thy heart:
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
4 So shalt thou find favor and good understanding in the sight of God and man.
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
5 Trust in the LORD with all thy heart; and lean not to thy own understanding.
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
6 In all thy ways acknowledge him, and he will direct thy paths.
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
7 Be not wise in thy own eyes: fear the LORD, and depart from evil.
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
8 It shall be health to thy navel, and marrow to thy bones.
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
9 Honor the LORD with thy substance, and with the first-fruits of all thy increase:
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
10 So shall thy barns be filled with plenty, and thy presses shall burst out with new wine.
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
11 My son, despise not the chastening of the LORD; neither be weary of his correction:
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
12 For whom the LORD loveth he correcteth; even as a father the son [in whom] he delighteth.
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
13 Happy [is] the man [that] findeth wisdom, and the man [that] getteth understanding.
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
14 For the merchandise of it [is] better than the merchandise of silver, and the gain of it than fine gold.
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
15 She is more precious than rubies: and all the things thou canst desire are not to be compared to her.
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
16 Length of days [is] in her right hand; [and] in her left hand riches and honor.
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
17 Her ways [are] ways of pleasantness, and all her paths [are] peace.
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
18 She [is] a tree of life to them that lay hold upon her: and happy [is every one] that retaineth her.
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
19 The LORD by wisdom hath founded the earth; by understanding hath he established the heavens.
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
20 By his knowledge the depths are broken up, and the clouds drop down the dew.
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
21 My son, let not them depart from thy eyes: keep sound wisdom and discretion:
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
22 So shall they be life to thy soul, and grace to thy neck.
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
23 Then shalt thou walk in thy way safely, and thy foot shall not stumble.
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
24 When thou liest down, thou shalt not be afraid: but thou shalt lie down, and thy sleep shall be sweet.
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
25 Be not afraid of sudden fear, neither of the desolation of the wicked, when it cometh.
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
26 For the LORD will be thy confidence, and will keep thy foot from being taken.
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
27 Withhold not good from them to whom it is due, when it is in the power of thy hand to do [it].
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
28 Say not to thy neighbor, Go, and come again, and to-morrow I will give; when thou hast it by thee.
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
29 Devise not evil against thy neighbor, seeing he dwelleth securely by thee.
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
30 Strive not with a man without cause, if he hath done thee no harm.
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
31 Envy thou not the oppressor, and choose none of his ways.
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
32 For the froward [is] abomination to the LORD: but his secret [is] with the righteous.
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
33 The curse of the LORD [is] in the house of the wicked: but he blesseth the habitation of the just.
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
34 Surely he scorneth the scorners: but he giveth grace to the lowly.
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
35 The wise shall inherit glory: but shame shall be the promotion of fools.
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
