Proverbs 1
1 The proverbs of Solomon the son of David, king of Israel;
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 To know wisdom and instruction; to perceive the words of understanding;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 To receive the instruction of wisdom, justice, and judgment, and equity;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 To give prudence to the simple, to the young man knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 A wise man will hear, and will increase learning; and a man of understanding shall attain to wise counsels:
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 To understand a proverb, and the interpretation; the words of the wise, and their dark sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The fear of the LORD is the beginning of knowledge: but fools despise wisdom and instruction.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 My son, hear the instruction of thy father, and forsake not the law of thy mother:
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For they shall be an ornament of grace to thy head, and chains about thy neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice thee, consent thou not.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, Come with us, let us lay wait for blood, let us lurk secretly for the innocent without cause:
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Let us swallow them up alive as the grave; and whole, as those that go down into the pit: (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 We shall find all precious substance, we shall fill our houses with spoil:
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Cast in thy lot among us; let us all have one purse:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son, walk not thou in the way with them; keep thy foot from their path:
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet run to evil, and make haste to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Surely in vain the net is spread in the sight of any bird.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 And they lay wait for their own blood; they lurk secretly for their own lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So are the ways of every one that is greedy of gain; who taketh away the life of its owners.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom crieth outside; she uttereth her voice in the streets:
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She crieth in the chief place of concourse, in the openings of the gates: in the city she uttereth her words, saying,
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 How long, ye simple ones, will ye love simplicity? and the scorners delight in their scorning, and fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn ye at my reproof: behold, I will pour out my spirit to you, I will make known to you my words.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I have called, and ye refused; I have stretched out my hand, and no man regarded;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 But ye have set at nought all my counsel, and rejected my reproof:
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also will laugh at your calamity; I will mock when your fear cometh;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When your fear cometh as desolation, and your destruction cometh as a whirlwind; when distress and anguish cometh upon you.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then shall they call upon me, but I will not answer; they shall seek me early, but they shall not find me:
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Because they hated knowledge, and did not choose the fear of the LORD:
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They rejected my counsel: they despised all my reproof.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore shall they eat of the fruit of their own way, and be filled with their own devices.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the turning away of the simple shall slay them, and the prosperity of fools shall destroy them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But whoever hearkeneth to me shall dwell in safety, and shall be quiet from fear of evil.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
