Leviticus 22
1 And the LORD spoke to Moses, saying,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Speak to Aaron and to his sons, that they separate themselves from the holy things of the children of Israel, and that they profane not my holy name in those things which they hallow to me: I am the LORD.
Runā uz Āronu un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Israēla bērnu svētām dāvanām, (ko tie Man svētī), ka tie nesagāna Manu svēto vārdu; - Es esmu Tas Kungs.
3 Say to them, Whoever he may be of all your seed among your generations, that approacheth the holy things, which the children of Israel hallow to the LORD, having his uncleanness upon him, that soul shall be cut off from my presence: I am the LORD.
Saki tiem: kas starp jūsu pēcnākamiem no visa jūsu dzimuma pieies pie tām svētām dāvanām, ko Israēla bērni Tam Kungam svētī, kad tam kāds nešķīstums, tas taps izdeldēts no Mana vaiga; - Es esmu Tas Kungs.
4 Whatever man of the seed of Aaron is a leper, or hath a running issue; he shall not eat of the holy things, until he is clean. And whoever toucheth any thing that is unclean by the dead, or a man whose seed goeth from him;
Nevienam no Ārona dzimuma, kad tas ir spitālīgs, vai kam miesa pil, nebūs ēst no tām svētām dāvanām, tiekams tas top šķīsts. Kas ko aizskar, kas caur mironi palicis nešķīsts, vai kam guļot sēkla izpil,
5 Or whoever toucheth any creeping thing, by which he may be made unclean, or a man of whom he may take uncleanness, whatever uncleanness he hath;
Vai ja kas kādu līdēju tārpu aizskar, caur ko tas palicis nešķīsts, vai kādu cilvēku, caur ko tas palicis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir,
6 The soul who hath touched any such shall be unclean until evening, and shall not eat of the holy things, unless he shall wash his flesh with water.
Tas, kas to aizskāris, būs nešķīsts līdz vakaram un lai neēd no tām svētām dāvanām, bet lai per savu miesu ūdenī.
7 And when the sun is set, he shall be clean, and shall afterward eat of the holy things; because it is his food.
Un kad saule nogājusi, tad tas ir šķīsts, un pēc tam tas var ēst no tām svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība.
8 That which dieth of itself, or is torn by beasts, he shall not eat to defile himself with it: I am the LORD.
Maitu un saplosītu tam nebūs ēst, lai ar to nesagānās; - Es esmu Tas Kungs.
9 They shall therefore keep my ordinance, lest they bear sin for it, and die therefore, if they profane it: I the LORD sanctifieth them.
Tā tiem būs turēt Manu pavēli, ka tiem tādēļ grēks nav jānes un caur to nav jāmirst, ka tie to sagānījuši; - Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.
10 There shall no stranger eat of the holy thing: a sojourner of the priest, or an hired servant, shall not eat of the holy thing.
Nevienam svešiniekam nebūs ēst no tā svētītā; nedz piedzīvotājam pie priestera nedz algādzim no tā svētīta nebūs ēst.
11 But if the priest shall buy any person with his money, he shall eat of it, and he that is born in his house: they shall eat of his food.
Bet ja priesteris kādu cilvēku pircis par savu naudu, tam būs no tā ēst, un kas viņa namā ir dzimis, tiem būs ēst no viņa maizes.
12 If the priest’s daughter also shall be married to a stranger, she may not eat of an offering of the holy things.
Bet ja priestera meita ies pie kāda sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no tā svētā cilājamā upura.
13 But if the priest’s daughter shall be a widow, or divorced, and shall have no child, and have returned to her father’s house, as in her youth, she shall eat of her father’s food: but there shall no stranger eat of it.
Bet ja priestera meita būs atraitne vai atstādināta un viņai dzimuma nav, un tā nākusi atpakaļ sava tēva namā, kā kad vēl bija meita, tad viņai būs ēst sava tēva maizi; bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst.
14 And if a man shall eat of the holy thing unknowingly, then he shall put to it the fifth part, and shall give it to the priest with the holy thing.
Un ja kas nezinādams no tā svētītā ēdīs, tad viņam pie tā būs pielikt piekto daļu, un atdot priesterim līdz ar to svētīto.
15 And they shall not profane the holy things of the children of Israel, which they offer to the LORD;
Un tiem nebūs sagānīt Israēla bērnu svētās dāvanas, ko tie Tam Kungam devuši par cilājamu upuri,
16 Or allow them to bear the iniquity of trespass, when they eat their holy things: for I the LORD sanctifieth them.
Ka tie sev neuzkrauj noziegumu un apgrēcību, kad tie ēd savas svētās dāvanas; jo Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.
17 And the LORD spoke to Moses, saying,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
18 Speak to Aaron, and to his sons, and to all the children of Israel, and say to them, Whoever of the house of Israel, or of the strangers in Israel, that will offer his oblation for all his vows, and for all his freewill offerings, which they will offer to the LORD for a burnt offering;
Runā uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem un saki tiem: ja kas no Israēla nama un no svešiniekiem iekš Israēla grib savu upuri pienest, lai būtu kāds solījums, vai kāds labprātības upuris, ko tie Tam Kungam grib upurēt par dedzināmo upuri, lai tas no jums Viņam būtu patīkams,
19 Ye shall offer at your own will a male without blemish, of the cattle, of the sheep, or of the goats.
Tad nesiet vienu tēviņu no vēršiem, jēriem un kazlēniem, kas bez vainas.
20 But whatever hath a blemish, that shall ye not offer: for it shall not be acceptable for you.
Kam kāda vaina, to jums nebūs upurēt, jo tas nebūs patīkams no jums.
21 And whoever offereth a sacrifice of peace offerings to the LORD to accomplish his vow, or a freewill offering in cattle or sheep, it shall be perfect to be accepted; there shall be in it no blemish.
Un ja kas Tam Kungam pienes pateicības upuri, vai īpašu solījumu, vai no laba prāta, no lieliem vai no sīkiem lopiem, tam būs būt bez vainas, ka tas ir patīkams, pie tā lai nav nekādas vainas.
22 Blind, or broken, or maimed, or having a running sore, or eczema, or scabs, ye shall not offer these to the LORD, nor make an offering by fire of them upon the altar to the LORD.
Ja tas ir akls, vai ar lūzumu, vai ievainots, vai kraupains, vai kašķains ar ēdi, tādus jums nebūs Tam Kungam upurēt, un no tiem jums nebūs Tam Kungam uz altāri likt uguns upuri.
23 Either a bull or a lamb that hath any thing superfluous or lacking in his parts, that mayest thou offer for a freewill offering; but for a vow it shall not be accepted.
Bet vērsi vai avi, kam visai gari, vai visai īsi locekļi, to jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet par solījuma upuri tas nebūs patīkams.
24 Ye shall not offer to the LORD that which is bruised, or crushed, or broken, or cut; neither shall ye make any offering of it in your land.
To saspaidīto, to sadauzīto, vai saplosīto, vai izrāmīto jums nebūs upurēt Tam Kungam, to jums nebūs darīt savā zemē.
25 Neither from a stranger’s hand shall ye offer the bread of your God of any of these; because their corruption is in them, and blemishes are in them: they shall not be accepted for you.
Arī no svešinieka rokas jums nekā no tādiem nebūs upurēt savam Dievam par barību; jo tiem ir trūkums, tiem ir vaina, tie no jums nebūs patīkami.
26 And the LORD spoke to Moses, saying,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
27 When a bull, or a sheep, or a goat, is brought forth, then it shall be seven days under the dam; and from the eighth day on it shall be accepted for an offering made by fire to the LORD.
Kad vērsis, vai jērs, vai kazlēns piedzims, tad tam būs palikt septiņas dienas pie savas mātes, bet astotā dienā un pēc tas būs patīkams Tam Kungam par uguns upuri.
28 And whether it is cow or ewe, ye shall not kill it and her young both in one day.
Liellopu vai avi, pašu līdz ar viņa augli, jums nebūs nokaut vienā dienā.
29 And when ye will offer a sacrifice of thanksgiving to the LORD, offer it at your own will.
Un kad jūs Tam Kungam upurēsiet slavas upuri, tad jums to būs upurēt, kā tas no jums lai būtu patīkams.
30 On the same day it shall be eaten up; ye shall leave none of it until the next morning: I am the LORD.
Tai pašā dienā to būs ēst, jums no tā neko nebūs atlicināt līdz rītam; - Es esmu Tas Kungs.
31 Therefore shall ye keep my commandments, and do them: I am the LORD.
Tad nu jums Manus baušļus būs turēt un tos darīt; - Es esmu Tas Kungs.
32 Neither shall ye profane my holy name; but I will be hallowed among the children of Israel: I am the LORD who doth hallow you,
Un jums nebūs pulgot Manu svēto vārdu, ka Es Israēla bērnu starpā topu svētīts; - Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī,
33 That brought you out of the land of Egypt, to be your God: I am the LORD.
Kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu, Es, Tas Kungs.
