< Lamentations 5 >

1 Remember, Yahweh, what has happened to us; look and see our disgrace.
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 Our inheritance has been turned over to strangers; our houses to foreigners.
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 We have become orphans, the fatherless, and our mothers are like widows.
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 We must pay silver for the water we drink, and we must pay silver to get our own wood.
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 Those who are coming after us are close behind us; we are weary and we can find no rest.
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 We have given ourselves to Egypt and to Assyria to get enough food.
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 Our fathers sinned, and they are no more, and we bear their iniquities.
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Slaves rule over us, and there is no one to deliver us from their hand.
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 We get our bread only by risking our lives, because of the sword in the wilderness.
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 Our skin has grown as hot as an oven because of the burning heat of hunger.
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 Women are raped in Zion, and virgins in the cities of Judah.
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 Princes are hung up by their own hands, and no honor is shown to the elders.
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 Young men are forced to grind grain with a millstone, and boys stagger under heavy loads of wood.
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 The elders have left the city gate, and the young men have left their music.
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 The joy of our heart has ceased and our dancing has turned into mourning.
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 The crown has fallen from our head; woe to us, for we have sinned!
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 For this our heart has become sick, for these things our eyes grow dim
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 for Mount Zion lies desolate, with jackals prowling over it.
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 But you, Yahweh, reign forever, and you will sit upon your throne from generation to generation.
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 Why do you forget us forever? Why do you forsake us for so many days?
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 Restore us to yourself, Yahweh, and we will be restored. Renew our days as they were long ago—
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 unless you have utterly rejected us and you are angry with us beyond measure.
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?

< Lamentations 5 >