2 Kings 16
1 In the seventeenth year of Pekah son of Remaliah, Ahaz son of Jotham king of Judah, began to reign.
Pekas, Remalijas dēla, septiņpadsmitā gadā Ahazs, Jotama, Jūda ķēniņa, dēls, palika par ķēniņu.
2 Ahaz was twenty years old when he began to reign, and he reigned sixteen years in Jerusalem. He did not do what was right in the eyes of Yahweh his God, as David his ancestor had done.
Ahazs bija divdesmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja sešpadsmit gadus Jeruzālemē, un nedarīja, kas Tam Kungam, viņa Dievam, patika, kā viņa tēvs Dāvids.
3 Instead, he walked in the way of the kings of Israel; indeed, he made his son pass through the fire, following the detestable practices of the nations, which Yahweh had driven out before the people of Israel.
Jo viņš staigāja pa Israēla ķēniņu ceļiem. Viņš arī savam dēlam lika caur uguni iet pēc pagānu negantības, ko Tas Kungs Israēla bērnu priekšā bija izdzinis.
4 He offered sacrifices and burned incense at the high places, on the hilltops, and under every green tree.
Viņš upurēja un kvēpināja arī pa kalniem un pakalniem un apakš visiem zaļiem kokiem.
5 Then Rezin, king of Aram and Pekah son of Remaliah, king of Israel, came up to Jerusalem to attack. They besieged Ahaz, but they could not conquer him.
Tad Recins, Sīriešu ķēniņš, ar Peku, Remalijas dēlu, Israēla ķēniņu, cēlās karā pret Jeruzālemi, un apmeta lēģeri ap Ahazu, bet to nevarēja pārvarēt.
6 At that time, Rezin king of Aram recovered Elath for Aram and drove the men of Judah out of Elath. Then the Arameans came to Elath where they have lived to this day.
Tanī laikā Recins, Sīriešu ķēniņš, atdabūja Elatu uz Sīriešu pusi, un izdzina Jūdus no Elatas, un Sīrieši nāca uz Elatu un tur dzīvoja līdz šai dienai.
7 So Ahaz sent messengers to Tiglath-Pileser king of Assyria, saying, “I am your servant and your son. Come up and save me from the hand of the king of Aram and from the hand of the king of Israel, who have attacked me.”
Bet Ahazs sūtīja vēstnešus pie Tiglat Pilezera, Asiriešu ķēniņa, un lika sacīt: es esmu tavs kalps un tavs dēls, nāc šurp un atpestī mani no Sīriešu ķēniņa rokas un no Israēla ķēniņa rokas, kas pret mani cēlušies.
8 So Ahaz took the silver and gold that was found in the house of Yahweh and among the treasures of the king's palace and he sent it as a gift to the king of Assyria.
Un Ahazs ņēma to sudrabu un zeltu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa nama mantās, un sūtīja dāvanas Asiriešu ķēniņam.
9 Then the king of Assyria listened to him, and the king of Assyria went up against Damascus, conquered it and carried off its people as prisoners to Kir. He also killed Rezin the king of Aram.
Un Asiriešu ķēniņš tam paklausīja, un Asiriešu ķēniņš cēlās pret Damasku un to uzņēma un aizveda tos (iedzīvotājus) uz Kiru un nokāva Recinu.
10 King Ahaz went to Damascus to meet Tiglath-Pileser king of Assyria. At Damascus he saw an altar. He sent to Uriah the priest a model of the altar and its pattern and the design for all the workmanship needed.
Tad ķēniņš Ahazs nāca Tiglat Pilezeram, Asiriešu ķēniņam, pretī uz Damasku un tur redzēja to altāri, kas bija Damaskū, un ķēniņš Ahazs sūtīja priesterim Ūrijam tā altāra līdzību un tēlu, visu tā, kā tas bija taisīts.
11 So Uriah the priest built an altar to be just like the plans that King Ahaz had sent from Damascus. He finished it before King Ahaz arrived back from Damascus.
Un priesteris Ūrija uztaisīja tādu altāri; itin tādu, kādu ķēniņš Ahazs no Damaskus bija sūtījis, tādu priesteris Ūrija taisīja, kamēr ķēniņš Ahazs no Damaskus pārnāca.
12 When the king came from Damascus he saw the altar; the king approached the altar and made offerings on it.
Kad nu ķēniņš Ahazs no Damaskus pārnāca, tad ķēniņš redzēja to altāri, un ķēniņš gāja pie tā altāra un uz tā upurēja,
13 He made his burnt offering and his grain offering, poured out his drink offering, and sprinkled the blood of his fellowship offerings on the altar.
Un iededzināja savu dedzināmo upuri un savu ēdamo upuri un izlēja savu dzeramo upuri un slacīja sava pateicības upura asinis uz to altāri.
14 The bronze altar that was before Yahweh—he brought it from the front of the temple, from between his altar and the temple of Yahweh and put it on the north side of his altar.
Bet to vara altāri, kas bija Tā Kunga priekšā, to viņš nocēla no tās vietas nama priekšā, starp (savu) altāri un Tā Kunga namu, un to cēla sānis(savam) altārim pret ziemeļa pusi.
15 Then King Ahaz commanded Uriah the priest, saying, “On the large altar burn the morning burnt offering and the evening grain offering, and the king's burnt offering and his grain offering, with the burnt offering of all the people of the land, and their grain offering and their drink offerings. Sprinkle on it all the blood of the burnt offering, and all the blood of the sacrifice. But the bronze altar will be for me to consult for guidance.”
Un ķēniņš Ahazs pavēlēja priesterim Ūrijam sacīdams: uz tā lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, ir ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, ir visu zemes ļaužu dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri un viņu dzeramo upuri, un tev uz to būs slacināt visas asinis no dedzināmiem upuriem un no kaujamiem upuriem, bet par to vara altāri es apdomāšu, ko es darīšu.
16 Uriah the priest did just what King Ahaz commanded.
Un priesteris Ūrija darīja, kā ķēniņš Ahazs bija pavēlējis.
17 Then King Ahaz removed the panels and the basins from the portable stands; he also took down the sea from off the bronze oxen that were under it and put it on a stone pavement.
Un ķēniņš Ahazs nolauzīja tos sānu galdus no tiem krēsliem un noņēma no viņu virsas tos katlus un nocēla to jūru no tiem vara vēršiem, kas apakš tās bija, un to lika uz akmeņu grīdu.
18 He removed the covered walkway for the Sabbath that they had built at the temple, along with the king's entry outside the temple of Yahweh, because of the king of Assyria.
Viņš arī pārgrozīja pie Tā Kunga nama tās svētās dienas lieveni, ko tie pie tā nama bija taisījuši, un ķēniņa vārtus no āra puses, Asīrijas ķēniņa labad.
19 As for the other matters concerning Ahaz and what he did, are they not written in the book of the events of the kings of Judah?
Un kas vēl par Ahazu stāstāms, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
20 Ahaz slept with his ancestors and was buried with his ancestors in the city of David. Hezekiah his son became king in his place.
Un Ahazs aizmiga saviem tēviem pakaļ, un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pili, un Hizkija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
