Revelation 5
1 And I saw, upon the right hand of him that was sitting upon the throne, a scroll; written within, and on the back, sealed up with seven seals.
Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
2 And I saw a mighty messenger, proclaiming with a loud voice—Who is worthy to open the scroll, and to unloose the seals thereof?
Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs to grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
3 And, no one, was able, in heaven, or on earth, or under the earth, to open the scroll, or, to look thereon.
Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes to grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
4 And, I, began to weep much, because, no one, worthy, was found, to open the scroll, or, to look thereon.
Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
5 And, one of the elders, saith unto me—Do not weep! Lo! the lion that is of the tribe of Judah, the root of David, hath overcome, to open the scroll and the seven seals thereof.
Un viens no tiem vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, tas lauva no Jūda cilts, tā Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt to grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
6 And I saw, in the midst of the throne and of the four living creatures, and in the midst of the elders, a Lamb, standing, showing that it had been slain, —having seven horns, and seven eyes, which are the [seven] Spirits of God sent forth into all the earth.
Un es redzēju, un raugi, tā goda krēsla un to četru dzīvo vidū un to vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir tie septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
7 And he came, and at once took [it] out of the right hand of him that was sitting upon the throne.
Un Tas nāca un ņēma to grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla.
8 And, when he took the scroll, the four living creatures, and the four-and-twenty elders, fell down before the Lamb, having, each one, a harp, and bowls of gold full of incense, —which are the prayers of the saints;
Un kad Tas to grāmatu bija ņēmis, tad tie četri dzīvie un tie divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir to svēto lūgšanas.
9 and they sing a new song, saying—Worthy, art thou, to take the scroll and to open the seals thereof; because thou wast slain, and didst redeem unto God by thy blood [men] out of every tribe, and tongue, and people, and nation,
Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt to grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
10 And didst make them, unto our God, a kingdom and priests, —and they reign on the earth.
Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
11 And I saw, and heard a voice of many messengers, round about the throne and the living creatures and the elders, —and the number of them was myriads of myriads and thousands of thousands—
Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
12 saying with a loud voice—Worthy, is the Lamb that hath been slain, to receive the power, and riches, and wisdom, and might, and honour, and glory, and blessing.
Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
13 And, every created thing which was in heaven, and upon the earth, and under the earth, and upon the sea, and, all the things in them, heard I, saying—Unto him that sitteth upon the throne, and unto the Lamb, be the blessing, and the honour, and the glory, and the dominion, unto the ages of ages! (aiōn g165)
Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! (aiōn g165)
14 And the four living creatures continued saying—Amen! And, the elders, fell down and did homage.
Un tie četri dzīvie sacīja: Āmen! Un tie divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
