Psalms 107
1 O give thanks to Yahweh—For he is good, For, age-abiding, is his lovingkindness.
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Let the redeemed of Yahweh say, Whom he hath redeemed from the hand of the adversary;
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 And, out of the lands, hath gathered them—From the east and from the west, From the north and from the south.
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 They wandered about in the desert—in a waste, Way to a city to dwell in, found they none;
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 Hungry—yea thirsty, their soul, within them, fainted:
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Then made they outcry to Yahweh, in their peril, Out of their distresses, he rescued them;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 And led them by a straight road, That they might journey to a city to dwell in.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Let them give thanks to Yahweh for his lovingkindness, and for his wonderful dealings with the sons of men;
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 For he hath satisfied the longing soul, and, the famished soul, hath he filled with good.
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 The dwellers in darkness and death-shade, bound with oppression and iron;
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 Because they had rebelled against the sayings of GOD, —and, the counsel of the Most High, they had spurned;
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 And he bowed down, with labour, their heart, They staggered, with no one to help,
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Then made they outcry to Yahweh in their peril, Out of their distresses, he saved them;
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 He brought them forth out of darkness and death-shade, and, their fetters, he tare off.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Let them give thanks to Yahweh for his lovingkindness, and for his wonderful dealings with the sons of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 For he brake in pieces the doors of bronze, And, the bars of iron, he hewed asunder.
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 The perverse, by reason of their transgression, and on account of their iniquities, are afflicted;
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 All manner of food, their soul abhorreth, and so they draw near unto the gates of death,
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Then make they outcry to Yahweh in their peril, and, out of their distresses, he saveth them.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 He sendeth his word, and healeth them, and delivereth them from their graves.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Let them give thanks to Yahweh for his lovingkindness, and for his wonderful dealings with the sons of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 Yea let them sacrifice the sacrifices of thanksgiving, and recount his works with a shout.
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Men who go down to the sea, in ships, doing business through mighty waters;
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 They, see the works of Yahweh, and his wonders in the deep;
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 And he speaketh, and there ariseth a tempestuous wind, which lifteth on high its rolling waves;
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 They mount the heavens, they descend the roaring deeps, their soul, by trouble, dissolveth;
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 They reel and stagger, like a drunken man, and, all their wisdom, is engulfed,
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Then make they outcry to Yahweh in their peril, and, out of their distresses, he bringeth them forth,
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 He calmeth the storm to a whisper, and silent are their rolling waves:
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 Then are they glad, because they are hushed, And he guideth them unto their desired haven.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Let them give thanks to Yahweh for his lovingkindness, and for his wonderful dealings with the sons of men!
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 Yea let them extol him in the convocation of the people, and, in the seated company of elders, let them praise him.
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 He turneth Rivers into a desert, and, Springs of Water, into thirsty ground,
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 A Land of Fruit, into a waste of salt, For the wickedness of them who dwell therein.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 He turneth A Desert, into a pool of water, and, A Parched Land into springs of water;
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 And hath caused the famished to dwell there, And they have built them a city to dwell in;
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 And have sown fields, and planted vineyards, and made them fruits of increase:
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 Thus hath he blessed them, and they have multiplied greatly, And, their cattle, he maketh not few.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 So have they become few and been brought low, By oppression, misfortune, and sorrow;
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 He poureth contempt upon nobles, and causeth them to wander in a pathless waste;
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 But he hath set the needy on high from affliction, and made families, like a flock: —
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 The upright seeth and is glad, And, all perverseness, hath closed her mouth.
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Who is wise? then let him observe these things! and diligently consider the lovingkindness of Yahweh.
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
