Proverbs 8
1 Doth not, wisdom, cry aloud? and, understanding, send forth her voice?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 At the top of the high places above the way, at the place where paths meet, she taketh her stand:
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 Beside the gates, at the entrance of the city, —at the going in of the openings, she shouteth: —
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 Unto you, O men, I call, and, my voice, is unto the sons of men;
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Understand, ye simple ones, shrewdness, and, ye dullards understand sense;
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Hear, for, princely things, will I speak, and the opening of my lips shall be of equity;
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 For, faithfulness, shall my mouth softly utter, but, the abomination of my lips, shall be lawlessness;
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 In righteousness, shall be all the sayings of my mouth, nothing therein, shall be crafty or perverse;
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 All of them, shall be plain, to them who would understand, and just, to such as would gain knowledge.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Receive my correction, and not silver, and knowledge, rather than choicest gold.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 For better is wisdom, than ornaments of coral, and, no delightful things, can equal her.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 I, wisdom, inhabit shrewdness, —and, the knowledge of sagacious things, I gain.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 The reverence of Yahweh, is to hate wickedness: pride, arrogance, and the way of wickedness; And a mouth of perverse things, do I hate.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Mine, are counsel, and effective working, I, am understanding, mine, is valour:
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 By me, kings reign, and dignitaries decree righteousness;
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 By me, rulers govern, and nobles—all the righteous judges:
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 I love, them who love me, and, they who diligently seek me, find me:
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Riches and honour, are with me, lordly wealth, and righteousness;
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 Better is my fruit, than gold—yea fine gold, and mine increase, than choice silver;
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 In the way of righteousness, I march along, in the middle of the paths of justice:
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 That I may cause them who love me to inherit substance, and, their treasuries, I may fill.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 Yahweh, had constituted me the beginning of his way, before his works, at the commencement of that time;
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 At the outset of the ages, had I been established, in advance of the antiquities of the earth;
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 When there was no resounding deep, I had been brought forth, when there were no fountains, abounding with water;
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 Ere yet the mountains had been settled, before the hills, had I been brought forth;
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 Or ever he had made the land and the wastes, or the top of the dry parts of the world:
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 When he prepared the heavens, there, was I! When he decreed a vault upon the face of the resounding deep;
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 When he made firm the skies above, when the fountains of the resounding deep, waxed strong;
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 When he fixed for the sea its bound, that, the waters, should not go beyond his bidding, when he decreed the foundations of the earth: —
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Then became I beside him, a firm and sure worker, then became I filled with delight, day by day, exulting before him on every occasion;
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 Exulting in the fruitful land of his earth, Yea, my fulness of delight, was with the sons of men.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Now, therefore, ye sons, hearken to me, for how happy are they who, to my ways, pay regard!
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Hear ye correction, and be wise, and do not neglect.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 How happy the man that doth hearken to me, —keeping guard at my doors, day by day, watching at the posts of my gates;
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 For, he that findeth me, findeth life, and hath obtained favour from Yahweh;
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 But, he that misseth me, wrongeth his own soul, all who hate me, love death.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
