Proverbs 23
1 When thou sittest to eat with a ruler, thou shalt consider well, what is before thee;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 And shalt put a knife to thy throat, if, of great appetite, thou art:
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Do not crave his dainties, for, the same, are deceitful food.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Do not toil to get wealth, of thine own understanding, forbear:
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Wilt thou let thine eye fly thereupon, when it is nothing? for it will, surely make, itself wings, Like an eagle, will it wing its way across the heavens.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Do not eat the food of him that hath a begrudging eye, neither crave thou his dainties;
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 For, just as he hath thought in his own mind, so, he is: Eat and drink! he may say to thee, but, his heart, is not with thee.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 As for thy morsel thou hast eaten, thou shalt vomit it, so shalt thou waste thy things so sweet.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 In the ears of a dullard, do not speak, for he will despise the good sense of thy words.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Do not move back the ancient boundary, and, into the fields of the fatherless, do not enter;
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 For, their near of kin, is strong, he, will plead their cause with thee.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Bring, to correction, thy heart, and thine ears, to the sayings of knowledge.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Do not withhold, from a child, correction, When thou smitest him with the rod, he shall not die:
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 My son! if thy heart be wise, my heart shall rejoice, even mine.
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 So shall my reins exult, when thy lips speak the things that are right.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Let not thy heart be envious of sinners, only of the reverence of Yahweh, all day long;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 For surely there is a future, and, thine expectation, shall not be cut off.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Hear, thou, my son, and be wise, and lead forward, in duty, thy heart.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Do not be among them who tipple with wine, —among them who are gluttons;
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 For, the tippler and the glutton, shall come to poverty, and, rags, shall Slumber put on!
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Hearken to thy father here, who begat thee, and despise not, when she is old, thy mother.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Truth, buy thou, but do not sell, wisdom, and correction, and understanding.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Greatly shall exult, the father of a righteous man, and, he that begetteth a wise son, shall rejoice in him:
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Rejoice shall thy father and thy mother, yea she, shall exult, who bare thee.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Oh give, my son, thy mind unto me, and let, thine eyes, observe, my ways;
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 For, a deep chasm, is the unchaste woman, and, a narrow pit, the female unknown;
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Yea, she, as for prey, lieth in wait, and, the treacherous among mankind, she causeth to abound.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Who hath woe? Who hath outcry of pain? Who hath contentions? Who hath complaining? Who hath needless wounds? Who hath dullness of eyes?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 They who tarry over wine, they who go in to search for mixed wine.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Do not look on wine when it becometh red, when it giveth in the cup its sparkle, glideth down smoothly.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Its after effect, is that, like a serpent, it biteth, and, like a viper, it doth sting.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Thine eyes, will see strange women, and, thy heart, will speak perverse things:
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 So shalt thou become, as one lying down in the heart of the sea, —or as one lying down on the top of the mastgear:
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 They smote me—I felt no pain, They struck me down—I noticed it not, —When shall I wake up? I will go on, I will seek it, again!
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
