Matthew 10
1 And, calling near his twelve disciples, he gave them authority over impure spirits, —so as to be casting them out, and curing every disease and every infirmity.
Un Savus divpadsmit mācekļus pieaicinājis, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem, tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un visas vājības.
2 Now, the twelve apostles’ names, are these: —first Simon, who is called Peter, and Andrew his brother, —and James, the son of Zebedee, and John, his brother;
Bet to divpadsmit apustuļu vārdi ir šie: tas pirmais Sīmanis, kas top saukts Pēteris, un Andrejs, viņa brālis; Jēkabs, Cebedeja dēls, un Jānis, viņa brālis;
3 Philip, and Bartholomew, —Thomas, and Matthew, the tax-collector; James, the son of Alphaeus, and Thadaeus;
Filips un Bērtulis, Toms un Matejs, tas muitnieks, Jēkabs, Alfeja dēls, un Lebejs ar pavārdu Taddejs;
4 Simon, the zealot, and Judas Iscariot, who also delivered him up.
Sīmanis no Kānas un Jūdas Iskariots, kas Viņu arī nodeva.
5 These twelve, Jesus sent forth, charging them, saying: —Into any way to the nations, do not depart, —and, into any city of Samaritans, do not enter;
Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēdams un sacīdams: “Nenoejat uz pagānu ceļu un neieejat Samariešu pilsētā.
6 But be going, rather, unto the lost sheep of the house of Israel.
Bet ejat visvairāk pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.
7 And, as ye go, proclaim, saying, The kingdom of the heavens hath drawn near!
Bet izgājuši pasludiniet un sakiet: “Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi.”
8 Be curing, the sick, raising, the dead, —cleansing, lepers, casting out, demons: freely, ye have, received, freely, give.
Dziedinājiet sērdzīgus, šķīstiet spitālīgus, uzmodinājiet mirušus, izdzeniet velnus. Bez maksas to esat dabūjuši, bez maksas to dodiet.
9 Ye may procure—neither gold, nor silver, nor copper, for your belts, —
Neiegādājieties zelta nedz sudraba nedz vara savās jostās,
10 neither satchel for journey, nor two tunics, nor sandals, nor staff; for, worthy, is the labourer, of his maintenance.
Ne kulīti uz ceļu, nedz divus svārkus, nedz kurpes, nedz zizli, jo strādniekam sava barība nākas.
11 And, into whatsoever city or village ye enter, search out who in it is, worthy, and, there, abide, till ye go forth.
Un kurā pilsētā jeb miestā jūs nāksiet, izmeklējat, kas tur vērts, un tur paliekat, tiekams jūs no turienes iziesiet.
12 And, as ye enter the house, salute it;
Un namā iegājuši sveicināt to.
13 And, if the house be worthy, let your peace come upon it, but, if it be not worthy, let your peace, unto you, return.
Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers pār to nāks, bet ja tas nav vērts, tad jūsu miers pie jums atkal atgriezīsies.
14 And, whosoever shall neither welcome you, nor hear your words, as ye go forth outside that house or city, shake off the dust of your feet:
Un ja kas laban jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, tad izejat no tā nama vai no tās pilsētas, un nokratiet pīšļus no savām kājām.
15 Verily, I say unto you, —More tolerable, will it be, for the land of Sodom and Gomorrha in the day of judgment, than for, that, city!
Patiesi, Es jums saku: “Sodomas un Gomoras zemei vieglāki nāksies soda dienā nekā tādai pilsētai.”
16 Lo! I, send you forth as sheep amidst wolves; become ye therefore—prudent, as serpents, and simple, as doves.
Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esat gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.
17 But beware of men; for they will deliver you up into high-councils, and, in their synagogues, will they scourge you, —
Bet sargājaties no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šaustīs savās baznīcās.
18 And, before both governor and kings, shall ye be brought, for my sake—for a witness to them and the nations.
Un jūs tapsiet vesti Manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un tiem pagāniem par liecību.
19 And, when they deliver you up, be not anxious how or what ye shall speak, —for it shall be given you in that hour what ye shall speak;
Kad tie nu jūs nodos, tad nebēdājaties, kā un ko jūs runāsiet, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā.
20 For it is not, ye, who are speaking, but, the Spirit of your Father, that is speaking in you.
Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva Gars ir tas runātājs iekš jums.
21 And, brother, will deliver up, brother, unto death, and, father, child, —and, children, will rise up, against parents, and will put them to death.
Bet tur brālis brāli nodos pie nāves un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.
22 And ye will be hated by all, because of my name, —but, he that endureth throughout, the same, shall be saved.
Un jūs būsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ. Bet kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
23 And, when they persecute you in this city, flee into another, —for, verily, I say unto you, in nowise shall ye finish the cities of Israel, till, he Son of Man, come.
Bet kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēgat uz citu. Patiesi, Es jums saku: jūs nebūsiet vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekams Tas Cilvēka Dēls nāks.
24 A, disciple, is not above, the teacher, nor, a servant, above, his lord:
Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju, nedz kalps pār savu kungu.
25 Sufficient for the disciple, that he become, as his teacher, and, the servant, as, his lord. If, the master of the house, Beelzebul, they called, how much more, the men of his house!
Tas ir māceklim gan, kad tas top kā viņa mācītājs, un kalps kā viņa kungs; kad tie to nama kungu saukuši (par) Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi.
26 Then do not fear them, —for, nothing hath been covered, which shall not be, uncovered, and, hidden, which shall not be, made known.
Tāpēc nebīstaties no tiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāks gaismā, nedz slepens, kas netaps zināms.
27 What I am saying to you in the darkness, tell ye in the light, —and, what [whispered] into the ear ye are hearing, proclaim ye on the housetops.
Ko Es jums saku tumsībā, to runājat gaismā; un kas jums klusiņām sacīts ausi, to sludinājiet uz jumtiem.
28 And be not in fear, by reason of them that are killing the body, —and, the soul, are not able to kill. But fear, rather, him who is able, both soul and body, to destroy in gehenna! (Geenna g1067)
Un nebīstaties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstaties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē. (Geenna g1067)
29 Are not, two sparrows, for a farthing, sold? And, one from among them, shall not fall upon the ground, without your Father;
Vai divi zvirbuļi netop pirkti par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30 But, even the hairs of, your, head, have all been numbered.
Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti.
31 Then be not in fear—than many sparrows, better are, ye!
Tāpēc nebīstaties: jūs esat labāki nekā daudz zvirbuļi.
32 Every one therefore who shall confess me before men, I also, will confess, him, before my Father who is in the heavens;
Tad nu ikkatru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesis.
33 But, whoever shall deny me before men, I also, will deny, him, before my Father who is in the heavens.
Bet kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
34 Do not think, that I came to thrust peace upon the earth, —I came not to thrust, peace, but, a sword;
Nedomājiet, ka Es esmu nācis, mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis, mieru atnest, bet zobenu.
35 For I came to set at variance—a man, against, his father, and, a daughter, against, her mother, and, a bride, against, her mother-in-law;
Es esmu nācis, cilvēku savest ienaidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti.
36 And, a man foes, are, they of his own house.
Un cilvēka ienaidnieki būs viņa paša mājas ļaudis.
37 He that loveth father or mother above me, is not, worthy, of me, —and, he that loveth son or daughter above me, is not, worthy, of me;
Kas tēvu un māti vairāk mīļo nekā Mani, tas Manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīļo nekā Mani, tas Manis nav vērts.
38 And, he that doth not take his cross and follow after me, is not, worthy, of me.
Un kas savu krustu uz sevi neņem un Man neiet pakaļ, tas Manis nav vērts.
39 He that hath found his life, shall lose it, —and, he that hath lost his life, for my sake, shall find it.
Kas savu dzīvību atrod, tam tā zudīs, un kam Manis dēļ dzīvība zūd, tas to atradīs.
40 He that giveth welcome unto you, unto me, giveth welcome, and, he that, unto me, giveth welcome, giveth welcome—unto him that sent me forth.
Kas jūs uzņem, tas Mani uzņem, un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.
41 He that giveth welcome unto a prophet, in the name of a prophet, the reward of a prophet, shall receive; and, he that giveth welcome unto a righteous man, in the name of a righteous man, the reward of a righteous man, shall receive; —
Kas pravieti uzņem pravieša vārdā, tas pravieša algu dabūs; un kas taisnu uzņem taisnā vārdā, tas taisnā algu dabūs.
42 And, whosoever shall give to drink—unto one of these little ones—a cup of cold water only, in the name of a disciple, Verily, I say unto you, in nowise, shall lose his reward!
Un kas vienu no šiem vismazākiem dzirdinās tikai ar vienu biķeri auksta ūdens, tāpēc ka tam ir mācekļa vārds, patiesi, Es jums saku, tam sava alga nezudīs.”
