Job 8
1 Then responded Bildad the Shuhite, and said: —
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 How long wilt thou speak these things? Or, as a mighty wind, shall be the sayings of thy mouth?
Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
3 Should, GOD, pervert justice? Or, the Almighty, pervert righteousness?
Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
4 Though, thy children, sinned against him, and he delivered them into the hand of their transgression,
Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
5 Yet, if, thou thyself, wilt diligently seek unto GOD, —and, unto the Almighty, wilt make supplication;
Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
6 If, pure and upright, thou thyself, art, surely, now, will he answer thy prayer, and will prosper thy righteous habitation:
Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
7 So shall thy beginning appear small, —when, thy latter end, he shall greatly increase!
Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
8 For inquire, I pray thee, of a former generation, and prepare thyself for the research of their fathers; —
Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
9 For, of yesterday, are, we, and cannot know, for, a shadow, are our days upon earth:
Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
10 Shall, they, not teach thee—tell thee, and, out of their memory, bring forth words?
Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
11 Can the paper-reed grow up, without a marsh? Or the rush grow up, without water?
Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
12 Though while still, in its freshness, it be not plucked off, yet, before any kind of grass, it doth wither:
Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
13 So, shall be the latter end of all who forget GOD, and, the hope of the impious, shall perish:
Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
14 Whose trust shall be contemptible, —and, a spider’s web, his confidence:
Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
15 He leaneth upon his house, and it will not stand, he holdeth it fast, and it will not remain erect.
Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
16 Full of moisture he is, before the sun, and, over his garden, his shoot goeth forth:
Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
17 Over a heap, his roots are entwined, a place of stones, he descrieth;
Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
18 If one destroy him out of his place, then will it disown him [saying] —I have not seen thee.
Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
19 Lo! that, is the joy of his way, —and, out of the dust, shall others spring up.
Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
20 Lo! GOD, will not reject a blameless man, neither will he grasp the hand of evil-doers:
Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
21 At length he shall fill with laughter thy mouth, and thy lips, with a shout of triumph:
Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
22 They who hate thee, shall be clothed with shame, but, the tent of the lawless, shall not be!
Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
