Job 33
1 But, in very deed, hear, I pray thee, Job, my discourse, and, to all my words, give thou ear.
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Lo! I pray thee, I have opened my mouth, My tongue, with my palate, hath spoken,
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 Mine utterances come straight from mine own heart, and, what I know, my lips have truly spoken;
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 The spirit of GOD, hath made me, and, the inspiration of the Almighty, giveth me life.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 If thou art able to answer me, Set in order before me—take thy stand!
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Lo! I am like thyself toward GOD, From clay, have I been nipped off, even I!
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 Lo! my terror, will not startle thee, nor, my hand, upon thee, be heavy.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 But thou hast spoken in mine ears, and, the sound of words, I heard: —
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 Pure am, I, without transgression, —Clean am, I, and have no iniquity;
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 Lo! occasions of hostility, would he find against me, He counteth me an enemy to him;
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 He putteth—in the stocks—my feet, He watcheth all my paths.
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Lo! in this, thou hast not been right—let me answer thee, For, GOD, is greater than, man.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Wherefore, against him, hast thou contended? For, with none of his reasons, will he respond.
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 For, in one way, GOD may speak, —and, in a second way, one may not heed it: —
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 In a dream, a vision of the night, when a deep sleep falleth upon men, in slumberings upon the bed,
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 Then, uncovereth he the ear of men, and, on their correction, affixeth a seal;
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 To turn a son of earth from his deed, while yet, pride, from man he concealeth:
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 He keepeth back his said from the pit, and his life from passing away by a weapon.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 Or he is chastised with pain, upon his bed, and, the strife of his bones, is unceasing!
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 So that his life maketh loathsome [his] food, and his soul, dainty meat;
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 His flesh wasteth away out of sight, and bared are the bones once unseen;
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 So doth his soul draw near to the pit, and his life to the inflicters of death:
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 If there hath been near him a messenger who could interpret—one of a thousand, to declare to the son of earth His uprightness,
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 Then hath he shewed him favour, and said, Set him free from going down to the pit, I have found a price of redemption!
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 His flesh hath been made fresher than a child’s, he hath returned to the days of his youth;
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 He made supplication unto GOD, who hath accepted him, and he hath beheld his face with a shout of triumph, Thus hath he given back to man his righteousness.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 He sang before men, and said, I sinned, and, uprightness, I perverted, yet he requited me not;
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 He hath ransomed my soul from passing away into the pit, —and, my life, in the light, shall have vision.
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Lo! a these things, doth GOD work, two ways, three, with a man;
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 To bring back his soul from the pit, to enlighten with the light of the living.
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Mark well, O Job, and hearken to me, Be silent, and, I, will speak:
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 If there is anything to say, reply to me, Speak, for I desire to justify thee;
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 If not, do, thou, hearken unto me, Be silent, that I may teach thee wisdom.
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.
