Job 13
1 Lo! all [this], hath mine own eye seen, —Mine ear hath heard and understood it:
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 Just as ye know, I too, know, I, fall not short, of you.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 But indeed, I, unto the Almighty, would speak, and, to direct my argument unto GOD, would I be well pleased.
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 For, in truth, ye, do besmear with falsehood, Worthless physicians, all of you!
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 Oh that ye would, altogether hold your peace, and it should serve you for wisdom!
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Hear, I pray you, the argument of my mouth, and, to the pleadings of my lips, give heed: —
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Is it, for God, ye would speak perversely? And, for him, would ye speak deceit:
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Even, for him, would ye be partial? Or, for GOD, would ye [so] plead?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Would it be well, when he searched you out? Or, as one might jest with a mortal, would ye jest, with him?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 He will, severely rebuke, you, if ye are secretly partial.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Shall not, his majesty, overwhelm you? and, the dread of him, fall upon you?
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Are not your memorable sayings, proverbs of ashes? Breastworks of clay, your breastworks?
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Quietly let me alone, that, I, may speak out, then let come on me, what may.
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 In any case, I will take up my flesh in my teeth, and, my life, will I put in my hand:
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Lo! he may slay me, [yet], for him, will I wait, —Nevertheless, my ways—unto his face, will I show to be right:
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Even he, will be on my side—unto salvation, For, not before his face, shall any impious person come.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Hear ye patiently my speech, and be my declaration in your ears.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Lo! I pray you, I have set forth in order a plea, I know that, I, shall be found right.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Who is it that shall contend with me? For, now, if I should hold my peace, why! I should breathe my last!
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Only, two things, do thou not with me, then, from thy face, will I not hide me: —
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Thy hand—from off me, take thou far away, and, thy terror, let it not startle me!
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Then call thou, and, I, will answer, Or I will speak, and reply thou unto me.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 How many are mine iniquities and sins? My transgression and my sin, let me know!
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Wherefore, thy face, shouldst thou hide? Or count me, as an enemy to thee?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 A driven leaf, wilt thou cause to tremble? Or, dry stubble, wilt thou pursue?
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 For thou writest, against me, bitter things, and dost make me inherit the iniquities of my youth;
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 And thou dost put—in the stocks—my feet, and observest all my paths, Against the roots of my feet, thou dost cut out a bound;
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 And, a man himself, as a rotten thing, weareth out, as a garment which the moth hath eaten.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
