James 4
1 Whence wars and whence fightings among you? are they not from hence—due to your pleasures which are taking the field in your members?
No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?
2 Ye covet—and have not, ye commit murder, and are jealous—and cannot obtain, —ye fight and war. Ye have not—because ye do not really ask,
Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iedabūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet,
3 Ye ask and receive not, because that, basely, ye ask, in order that, in your pleasures, ye may spend [it].
Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt.
4 Adulteresses! Know ye not that, the friendship of the world, is, enmity to God? Whosoever, therefore, is minded to be, a friend, of the world, an enemy of God, doth constitute himself.
Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.
5 Or think ye that, in vain, the scripture speaketh? Is it, for envying, that the spirit which hath taken an abode within us doth crave?
Jeb vai jums šķiet, ka tas Raksts velti saka: Tam Garam, kas iekš mums mājo, gribās(ilgojās) pret To (ar) skaudību?
6 Howbeit he giveth, greater, favour. Wherefore it saith—God, against the haughty, arrayeth himself, Whereas, unto the lowly, he giveth favour.
Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (tas raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
7 Range yourselves, therefore, under God, but withstand the adversary, and he will flee from you:
Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums.
8 Draw near unto God, and he will draw near unto you. Cleanse hands, sinners! Chasten hearts, double souls!
Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie!
9 Be miserable and lament and weep, let, your laughter, into lamentation, be turned, and, your joy, into dejection;
Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību.
10 Be made low in presence of the Lord, and he will lift you up.
Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.
11 Be not speaking one against another, brethren! He that speaketh against a brother, or judgeth his brother, speaketh against law, and judgeth law; Now, if, upon law, thou art passing judgment, thou art not a doer of law, but a judge!
Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs.
12 One, is Lawgiver and Judge—He who hath power to save and to destroy; but who art, thou, that judgest thy neighbour?
Viens vienīgs ir Tas bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā?
13 Come now! ye that say—Today or To-morrow, we will journey unto this city here, and will spend there a year, and will trade and get gain, —
Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;
14 Men who are not versed in the morrow—of what sort your life [will be]; for ye are, a vapour—for a little, appearing, then, just disappearing!
Un nezināt, kas rītu notiks, - jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst.
15 Instead of your saying—If, the Lord, be pleased, we shall both, live and do this or that;
Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.
16 Whereas, now, are ye boasting in your pretensions: —All boasting like this, is, wicked,
Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna.
17 To him, therefore, who knoweth how to be doing, a right thing, and is not doing it, it is, sin, unto him.
Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku.
