< Proverbs 1 >
1 The proverbs of Solomon the son of David, king of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 To know wisdom and instruction; to discern the words of understanding;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 To receive instruction in wise dealing, in righteousness and judgment and equity;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 To give subtilty to the simple, to the young man knowledge and discretion:
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 That the wise man may hear, and increase in learning; and that the man of understanding may attain unto sound counsels:
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 To understand a proverb, and a figure; the words of the wise, and their dark sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 The fear of the LORD is the beginning of knowledge: [but] the foolish despise wisdom and instruction.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 My son, hear the instruction of thy father, and forsake not the law of thy mother:
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For they shall be a chaplet of grace unto thy head, and chains about thy neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice thee, consent thou not.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, Come with us, let us lay wait for blood, let us lurk privily for the innocent without cause;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Let us swallow them up alive as Sheol, and whole, as those that go down into the pit; (Sheol )
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol )
13 We shall find all precious substance, we shall fill our houses with spoil;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Thou shalt cast thy lot among us; we will all have one purse:
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son, walk not thou in the way with them; refrain thy foot from their path:
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet run to evil, and they make haste to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 For in vain is the net spread, in the eyes of any bird:
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 And these lay wait for their own blood, they lurk privily for their own lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So are the ways of every one that is greedy of gain; it taketh away the life of the owners thereof.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom crieth aloud in the street; she uttereth her voice in the broad places;
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She crieth in the chief place of concourse; at the entering in of the gates, in the city, she uttereth her words:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 How long, ye simple ones, will ye love simplicity? and scorners delight them in scorning, and fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn you at my reproof: behold, I will pour out my spirit unto you, I will make known my words unto you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I have called, and ye refused; I have stretched out my hand, and no man regarded;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 But ye have set at nought all my counsel, and would none of my reproof:
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also will laugh in [the day of] your calamity; I will mock when your fear cometh;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When your fear cometh as a storm, and your calamity cometh on as a whirlwind; when distress and anguish come upon you.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then shall they call upon me, but I will not answer; they shall seek me diligently, but they shall not find me:
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 For that they hated knowledge, and did not choose the fear of the LORD:
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They would none of my counsel; they despised all my reproof:
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Therefore shall they eat of the fruit of their own way, and be filled with their own devices.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the backsliding of the simple shall slay them, and the prosperity of fools shall destroy them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 But whoso hearkeneth unto me shall dwell securely, and shall be quiet without fear of evil.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.