Matthew 5
1 And seeing the multitudes, he went up into the mountain: and when he had sat down, his disciples came unto him:
Bet kad Viņš tos ļaudis redzēja, tad Viņš uzkāpa uz kalnu un apsēdās, un Viņa mācekļi pie Viņa piestājās.
2 and he opened his mouth and taught them, saying,
Un Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja un sacīja:
3 Blessed are the poor in spirit: for theirs is the kingdom of heaven.
“Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder.
4 Blessed are they that mourn: for they shall be comforted.
Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti.
5 Blessed are the meek: for they shall inherit the earth.
Svētīgi tie lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos.
6 Blessed are they that hunger and thirst after righteousness: for they shall be filled.
Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo tie taps piepildīti.
7 Blessed are the merciful: for they shall obtain mercy.
Svētīgi tie sirdsžēlīgie, jo tie žēlastību dabūs.
8 Blessed are the pure in heart: for they shall see God.
Svētīgi tie sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
9 Blessed are the peacemakers: for they shall be called sons of God.
Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni.
10 Blessed are they that have been persecuted for righteousness’ sake: for theirs is the kingdom of heaven.
Svētīgi tie, kas taisnības dēļ vajāti, jo Debesu valstība viņiem pieder.
11 Blessed are ye when [men] shall reproach you, and persecute you, and say all manner of evil against you falsely, for my sake.
Svētīgi jūs esat, ja Manis dēļ jūs lamā un vajā un visu ļaunu par jums runā, melodami.
12 Rejoice, and be exceeding glad: for great is your reward in heaven: for so persecuted they the prophets which were before you.
Esat priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesis; jo tā tie vajājuši tos praviešus, kas priekš jums bijuši.
13 Ye are the salt of the earth: but if the salt have lost its savour, wherewith shall it be salted? it is thenceforth good for nothing, but to be cast out and trodden under foot of men.
Jūs esat tās zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad to sālīs? Tā neder vairs nekam, bet tikai ārā metama un no ļaudīm saminama.
14 Ye are the light of the world. A city set on a hill cannot be hid.
Jūs esat tās pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Neither do [men] light a lamp, and put it under the bushel, but on the stand; and it shineth unto all that are in the house.
Tā arī sveci iededzinājis, neviens to neliek apakš pūra, bet uz lukturi; tad tā visiem spīd, kas ir namā.
16 Even so let your light shine before men, that they may see your good works, and glorify your Father which is in heaven.
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
17 Think not that I came to destroy the law or the prophets: I came not to destroy, but to fulfill.
Nedomājiet, ka Es esmu nācis, atmest bauslību un praviešus. Es neesmu nācis atmest, bet piepildīt.
18 For verily I say unto you, Till heaven and earth pass away, one jot or one tittle shall in no wise pass away from the law, till all things be accomplished.
Jo patiesi, Es jums saku: tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena, ne vismazākā rakstu zīmīte jeb raksta galiņš no bauslības, tiekams viss notiek.
19 Whosoever therefore shall break one of these least commandments, and shall teach men so, shall be called least in the kingdom of heaven: but whosoever shall do and teach them, he shall be called great in the kingdom of heaven.
Tāpēc, ja kas vienu no šiem vismazākiem baušļiem atmetīs un ļaudis tā mācīs, tas taps dēvēts tas vismazākais Debesu valstībā: bet ja kas darīs un mācīs, tas taps dēvēts liels Debesu valstībā.
20 For I say unto you, that except your righteousness shall exceed [the righteousness] of the scribes and Pharisees, ye shall in no wise enter into the kingdom of heaven.
Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka nekā to rakstu mācītāju un farizeju, tad jūs Debesu valstībā nenāksiet.
21 Ye have heard that it was said to them of old time, Thou shalt not kill; and whosoever shall kill shall be in danger of the judgment:
Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut; un kas nokauj, tas būs sodāms caur tiesu.
22 but I say unto you, that every one who is angry with his brother shall be in danger of the judgment; and whosoever shall say to his brother, Raca, shall be in danger of the council; and whosoever shall say, Thou fool, shall be in danger of the hell of fire. (Geenna g1067)
Bet Es jums saku: kas ar savu brāli dusmo, tas būs sodāms caur tiesu; bet kas uz savu brāli saka: raka(nevērtīgs)! Tas būs sodāms caur augsto tiesu; bet kas saka: ģeķi(bezdievis)! Tas būs sodāms elles ugunī. (Geenna g1067)
23 If therefore thou art offering thy gift at the altar, and there rememberest that thy brother hath aught against thee,
Tāpēc, kad tu savu dāvanu uz altāra upurē un turpat atminies, ka tavam brālim kas ir pret tevi,
24 leave there thy gift before the altar, and go thy way, first be reconciled to thy brother, and then come and offer thy gift.
Tad atstāj tur altāra priekšā savu dāvanu un noej, saderies(izlīgsti) papriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.
25 Agree with thine adversary quickly, whiles thou art with him in the way; lest haply the adversary deliver thee to the judge, and the judge deliver thee to the officer, and thou be cast into prison.
Esi labprātīgs savam pretiniekam drīz, kamēr ar viņu vēl esi uz ceļa, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim, un tu netopi iemests cietumā.
26 Verily I say unto thee, Thou shalt by no means come out thence, till thou have paid the last farthing.
Patiesi, Es tev saku, tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.
27 Ye have heard that it was said, Thou shalt not commit adultery:
Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts, tev nebūs laulību pārkāpt.
28 but I say unto you, that every one that looketh on a woman to lust after her hath committed adultery with her already in his heart.
Bet Es jums saku, ka ikviens, kas sievu uzskata, to iekārodamies, tas ar viņu laulību jau pārkāpis savā sirdī.
29 And if thy right eye causeth thee to stumble, pluck it out, and cast it from thee: for it is profitable for thee that one of thy members should perish, and not thy whole body be cast into hell. (Geenna g1067)
Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. (Geenna g1067)
30 And if thy right hand causeth thee to stumble, cut it off, and cast it from thee: for it is profitable for thee that one of thy members should perish, and not thy whole body go into hell. (Geenna g1067)
Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. (Geenna g1067)
31 It was said also, Whosoever shall put away his wife, let him give her a writing of divorcement:
Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķirās, tas lai tai dod šķiršanās grāmatu.
32 but I say unto you, that every one that putteth away his wife, saving for the cause of fornication, maketh her an adulteress: and whosoever shall marry her when she is put away committeth adultery.
Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķirās bez vien maucības vainas dēļ, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
33 Again, ye have heard that it was said to them of old time, Thou shalt not forswear thyself, but shalt perform unto the Lord thine oaths:
Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams esi solījis.
34 but I say unto you, Swear not at all; neither by the heaven, for it is the throne of God;
Bet Es jums saku, ka jums ne pavisam nebūs zvērēt, nedz pie debess, jo tā ir Dieva goda krēsls,
35 nor by the earth, for it is the footstool of his feet; nor by Jerusalem, for it is the city of the great King.
Nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir tā lielā ķēniņa pilsēta.
36 Neither shalt thou swear by thy head, for thou canst not make one hair white or black.
Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji nevienu matu ne baltu pataisīt ne melnu.
37 But let your speech be, Yea, yea; Nay, nay: and whatsoever is more than these is of the evil [one].
Bet jūsu vārds lai ir: jā, jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.
38 Ye have heard that it was said, An eye for an eye, and a tooth for a tooth:
Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
39 but I say unto you, Resist not him that is evil: but whosoever smiteth thee on thy right cheek, turn to him the other also.
Bet Es jums saku, ka jums nebūs pretī stāvēt tam ļaunam, bet kas tevi vaigā sit labajā pusē, tam sniedz arī otru.
40 And if any man would go to law with thee, and take away thy coat, let him have thy cloke also.
Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam palaid arī to uzvalku.
41 And whosoever shall compel thee to go one mile, go with him twain.
Un kas tevi dzen vienu jūdzi, ar to paej divus.
42 Give to him that asketh thee, and from him that would borrow of thee turn not thou away.
Dod tam, kas tevi lūdz, un neatraujies no tā, kas ko no tevis grib aizņemt.
43 Ye have heard that it was said, Thou shalt love thy neighbour, and hate thine enemy:
Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāko mīlēt un savu ienaidnieku ienīdēt.
44 but I say unto you, Love your enemies, and pray for them that persecute you;
Bet Es jums saku: mīļojiet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas jūs kaitina un vajā,
45 that ye may be sons of your Father which is in heaven: for he maketh his sun to rise on the evil and the good, and sendeth rain on the just and the unjust.
Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46 For if ye love them that love you, what reward have ye? do not even the publicans the same?
Jo ja jūs tos vien mīļojiet, kas jūs mīļo, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
47 And if ye salute your brethren only, what do ye more [than others]? do not even the Gentiles the same?
Un kad jūs sveicinājiet tikai savus brāļus, ko teicamu jūs dariet? Vai muitnieki nedara tāpat?
48 Ye therefore shall be perfect, as your heavenly Father is perfect.
Tāpēc esat pilnīgi, tā kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.
