< Leviticus 24 >
1 And the LORD spake unto Moses, saying,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Command the children of Israel, that they bring unto thee pure olive oil beaten for the light, to cause a lamp to burn continually.
Pavēli Israēla bērniem, tev nest šķīstu, sagrūstu eļļu no eļļas kokiem priekš luktura, ka eļļas lukturīšus allažiņ var iededzināt.
3 Without the veil of the testimony, in the tent of meeting, shall Aaron order it from evening to morning before the LORD continually: it shall be a statute for ever throughout your generations.
Ārpus liecības priekškara, saiešanas teltī Āronam no vakara līdz rītam allažiņ to būs sataisīt Tā Kunga priekšā; tas lai ir par likumu jūsu pēcnākamiem mūžam.
4 He shall order the lamps upon the pure candlestick before the LORD continually.
Uz tā luktura no šķīsta zelta viņam būs iededzināt tos eļļas lukturīšus vienmēr Tā Kunga priekšā.
5 And thou shalt take fine flour, and bake twelve cakes thereof: two tenth parts [of an ephah] shall be in one cake.
Un tev būs ņemt kviešu miltus un no tiem cept divpadsmit raušus, divas desmitdaļas ēfas būs būt vienam rausim.
6 And thou shalt set them in two rows, six on a row, upon the pure table before the LORD.
Un tev tos būs uzlikt divās rindās, pa sešiem vienā rindā uz tā šķīstā galda Tā Kunga priekšā.
7 And thou shalt put pure frankincense upon each row, that it may be to the bread for a memorial, even an offering made by fire unto the LORD.
Un uz ikvienu rindu tev būs likt šķīstu vīraku, piemiņas tiesu pie tās maizes, par uguns upuri Tam Kungam.
8 Every sabbath day he shall set it in order before the LORD continually; it is on the behalf of the children of Israel, an everlasting covenant.
Ik svētdienas bez mitēšanās tam tos būs sataisīt Tā Kunga priekšā, no Israēla bērniem par mūžīgu derību.
9 And it shall be for Aaron and his sons; and they shall eat it in a holy place: for it is most holy unto him of the offerings of the LORD made by fire by a perpetual statute.
Un tas lai pieder Āronam un viņa dēliem un tiem to būs ēst svētā vietā, jo tas priekš tiem ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem, likums mūžam.
10 And the son of an Israelitish woman, whose father was an Egyptian, went out among the children of Israel: and the son of the Israelitish woman and a man of Israel strove together in the camp;
Un vienas Israēliešu sievas dēls, kam Ēģiptietis bija par tēvu, izgāja pie Israēla bērniem, un tas Israēliešu sievas dēls bārās lēģerī ar vienu Israēliešu vīru.
11 and the son of the Israelitish woman blasphemed the Name, and cursed: and they brought him unto Moses. And his mother’s name was Shelomith, the daughter of Dibri, of the tribe of Dan.
Un tas Israēliešu sievas dēls zaimoja (Tā Kunga) vārdu un lādēja. Tad viņu veda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Šelomite, tā bija Dibra meita no Dana cilts.
12 And they put him in ward, that it might be declared unto them at the mouth of the LORD.
Un viņu ielika cietumā, kamēr tiem tiktu spriedums no Tā Kunga mutes.
13 And the LORD spake unto Moses, saying,
Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
14 Bring forth him that hath cursed without the camp; and let all that heard him lay their hands upon his head, and let all the congregation stone him.
Izved to lādētāju ārā no lēģera, un visiem, kas to dzirdējuši, būs savas rokas uzlikt uz viņa galvu, un visai draudzei to ar akmeņiem būs nomētāt.
15 And thou shalt speak unto the children of Israel, saying, Whosoever curseth his God shall bear his sin.
Un uz Israēla bērniem tev būs runāt un sacīt: ikvienam, kas savu Dievu lād, būs nest savu grēku.
16 And he that blasphemeth the name of the LORD, he shall surely be put to death; all the congregation shall certainly stone him: as well the stranger, as the homeborn, when he blasphemeth the name [of the LORD], shall be put to death.
Un kas Tā Kunga vārdu zaimo, to būs nokaut, visai draudzei to ar akmeņiem būs nomētāt; vai svešinieks, vai iedzīvotājs, kas to vārdu zaimos, tam būs mirt.
17 And he that smiteth any man mortally shall surely be put to death;
Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam būs tapt nokautam.
18 and he that smiteth a beast mortally shall make it good: life for life.
Bet kas kādu lopu nosit, tam to būs maksāt, dzīvību pret dzīvību.
19 And if a man cause a blemish in his neighbour; as he hath done, so shall it be done to him;
Un ja kas savu tuvāko ievaino, tam lai top atdarīts, kā viņš darījis.
20 breach for breach, eye for eye, tooth for tooth: as he hath caused a blemish in a man, so shall it be rendered unto him.
Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, itin kā viņš cilvēku ir ievainojis, tāpat viņam taps atdarīts.
21 And he that killeth a beast shall make it good: and he that killeth a man shall be put to death.
Kas lopu nosit, tam to būs maksāt, bet kas cilvēku nosit, tam būs tapt nokautam.
22 Ye shall have one manner of law, as well for the stranger, as for the homeborn: for I am the LORD your God.
Lai jums ir vienāda tiesa, tā svešiniekam, kā iedzīvotājam; jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
23 And Moses spake to the children of Israel, and they brought forth him that had cursed out of the camp, and stoned him with stones. And the children of Israel did as the LORD commanded Moses.
Un Mozus runāja uz Israēla bērniem, un tie izveda to lādētāju ārā no lēģera un to nomētāja ar akmeņiem un Israēla bērni darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.