< Job 33 >
1 Howbeit, Job, I pray thee, hear my speech, and hearken to all my words.
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
2 Behold now, I have opened my mouth, my tongue hath spoken in my mouth.
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
3 My words [shall utter] the uprightness of my heart: and that which my lips know they shall speak sincerely.
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
4 The spirit of God hath made me, and the breath of the Almighty giveth me life.
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
5 If thou canst, answer thou me; set [thy words] in order before me, stand forth.
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
6 Behold, I am toward God even as thou art: I also am formed out of the clay.
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
7 Behold, my terror shall not make thee afraid, neither shall my pressure be heavy upon thee.
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
8 Surely thou hast spoken in mine hearing, and I have heard the voice of [thy] words, [saying],
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
9 I am clean, without transgression; I am innocent, neither is there iniquity in me:
„Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
10 Behold, he findeth occasions against me, he counteth me for his enemy;
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
11 He putteth my feet in the stocks, he marketh all my paths.
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“
12 Behold, I will answer thee, in this thou art not just; for God is greater than man.
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
13 Why dost thou strive against him? for he giveth not account of any of his matters.
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?
14 For God speaketh once, yea twice, [though man] regardeth it not.
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
15 In a dream, in a vision of the night, when deep sleep falleth upon men, in slumberings upon the bed;
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
16 Then he openeth the ears of men, and sealeth their instruction,
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
17 That he may withdraw man [from his] purpose, and hide pride from man;
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
18 He keepeth back his soul from the pit, and his life from perishing by the sword.
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
19 He is chastened also with pain upon his bed, and with continual strife in his bones:
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
20 So that his life abhorreth bread, and his soul dainty meat.
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
21 His flesh is consumed away, that it cannot be seen; and his bones that were not seen stick out.
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
22 Yea, his soul draweth near unto the pit, and his life to the destroyers.
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
23 If there be with him an angel, an interpreter, one among a thousand, to shew unto man what is right for him;
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
24 Then he is gracious unto him, and saith, Deliver him from going down to the pit, I have found a ransom.
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
25 His flesh shall be fresher than a child’s; he returneth to the days of his youth:
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
26 He prayeth unto God, and he is favourable unto him; so that he seeth his face with joy: and he restoreth unto man his righteousness.
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
27 He singeth before men, and saith, I have sinned, and perverted that which was right, and it profited me not:
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
28 He hath redeemed my soul from going into the pit, and my life shall behold the light.
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
29 Lo, all these things doth God work, twice, [yea] thrice, with a man,
Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
30 To bring back his soul from the pit, that he may be enlightened with the light of the living.
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
31 Mark well, O Job, hearken unto me: hold thy peace, and I will speak.
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
32 If thou hast any thing to say, answer me: speak, for I desire to justify thee.
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
33 If not, hearken thou unto me: hold thy peace, and I will teach thee wisdom.
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.