Psalms 69
1 “For the leader of the music. Upon the Shoshannim. A psalm of David.” Save me, O God! For the waters press in to my very life!
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2 I sink in deep mire, where is no standing; I have come into deep waters, and the waves flow over me.
Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3 I am weary with crying; my throat is parched; Mine eyes are wasted, while I wait for my God.
Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4 More numerous than the hairs of my head are they who hate me without reason; Mighty are they who seek to destroy me, being my enemies without cause: I must restore what I took not away.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5 O God! thou knowest my offences, And my sins are not hidden from thee!
Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6 Let not them that trust in thee through me be put to shame, O Lord Jehovah, God of hosts! Let not them that seek thee through me be confounded, O God of Israel!
Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7 For on account of thee do I suffer reproach, And shame covereth my face!
Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8 I am become a stranger to my brothers; Yea, an alien to my mother's sons.
Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9 For zeal for thy house consumeth me, And the reproaches of them that reproach thee fall upon me.
Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10 When I weep and fast, That is made my reproach;
Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11 When I clothe myself in sackcloth, Then I become their by-word.
Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12 They who sit in the gate speak against me, And I am become the song of drunkards.
Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13 Yet will I address my prayer to thee, O LORD! May it be in an acceptable time according to thy great goodness! Hear, O God! and afford me thy sure help!
Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14 Save me from the mire, and let me not sink; May I be delivered from my enemies, —from the deep waters!
Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15 Let not the water-flood overflow me; Let not the deep swallow me up, And let not the pit close her mouth upon me!
Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16 Hear me, O LORD! since great is thy loving-kindness; According to the abundance of thy tender mercies look upon me!
Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17 Hide not thy face from thy servant; I am greatly distressed, O make haste to mine aid!
Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18 Draw near to me, and redeem my life; Deliver me because of my enemies!
Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19 Thou knowest my reproach, and dishonor, and shame; All my adversaries are in thy view!
Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20 Reproach hath broken my heart, and I am full of heaviness; I look for pity, but there is none; For comforters, but find none.
Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21 For my food they give me gall, And in my thirst they give me vinegar to drink.
Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22 May their table be to them a snare; May it be a trap to them, while they are at ease!
Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23 May their eyes be darkened, that they may not see; And cause their loins continually to shake!
Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24 Pour out upon them thine indignation, And may the heat of thine anger overtake them!
Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25 Let their habitation be desolate, And let none dwell in their tents!
Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26 For they persecute those whom thou hast smitten, And talk of the pain of those whom thou hast wounded.
Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27 Add iniquity to their iniquity, And let them never come into thy favor!
Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28 Let them be blotted out of the book of the living; Let not their names be written with the righteous!
Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29 But I am poor, and sorrowful: May thine aid, O God! set me on high!
Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30 Then I will praise the name of God in a song; I will give glory to him with thanksgiving.
Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31 More pleasing shall this be to the LORD Than a full-horned and full-hoofed bullock.
Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32 The afflicted shall see, and rejoice; The hearts of them that fear God shall be revived.
Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33 For the LORD heareth the poor, And despiseth not his people in their bonds.
Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34 Let the heaven and the earth praise him; The sea, and all that move therein!
Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35 For God will save Zion, and will build the cities of Judah, That they may dwell therein, and possess it.
Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36 Yea, the posterity of his servants shall possess it, And they that love him shall dwell therein.
Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
