Romans 4
1 What then will we say that Abraham, our forefather, has found according to the flesh?
Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?
2 For if Abraham was justified by works, he has something to boast about, but not before God.
Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.
3 For what does the Scripture say? "And Abraham believed God, and it was credited to him as righteousness."
Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
4 Now to the one who works, the pay is not counted as a gift, but as an obligation.
Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.
5 But to him who does not work, but believes in him who justifies the ungodly, his faith is credited as righteousness.
Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.
6 Even as David also pronounces blessing on the one to whom God counts righteousness apart from works,
Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:
7 "Happy are those whose lawless deeds are forgiven, and whose sins are covered.
Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;
8 Happy is the one whom the Lord will not charge with sin."
Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.
9 Is this blessing then pronounced on the circumcised, or on the uncircumcised also? For we say that faith was credited to Abraham as righteousness.
Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.
10 How then was it credited? When he was in circumcision, or in uncircumcision? Not in circumcision, but in uncircumcision.
Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.
11 He received the sign of circumcision, a seal of the righteousness of the faith which he had while he was in uncircumcision, so that he might be the father of all those who believe, though they be in uncircumcision, that righteousness might also be credited to them.
Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,
12 The father of circumcision to those who not only are of the circumcision, but who also walk in the steps of that faith of our father Abraham, which he had in uncircumcision.
Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.
13 For the promise to Abraham and to his descendants that he should be heir of the world was not through the law, but through the righteousness of faith.
Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
14 For if those who are of the law are heirs, faith is made void, and the promise is made of no effect.
Jo ja tie bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi.
15 For the law works wrath, for where there is no law, neither is there disobedience.
Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
16 For this cause it is of faith, that it may be according to grace, to the end that the promise may be sure to all the descendants, not to that only which is of the law, but to that also which is of the faith of Abraham, who is the father of us all.
Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
17 As it is written, "I have made you a father of many nations." This is in the presence of him whom he believed: God, who gives life to the dead, and calls the things that are not, as though they were.
(Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu, ) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.
18 Who hoped in spite of hopeless circumstances, with the result that he might become the father of many nations, according to that which had been spoken, "so will your descendants be."
Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.
19 And not being weak in faith, he considered his own body, which was as good as dead (he being about a hundred years old), and the deadness of Sarah's womb.
Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.
20 Yet, looking to the promise of God, he did not waver through unbelief, but grew strong through faith, giving glory to God,
Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,
21 and being fully assured that what he had promised, he was able also to perform.
Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.
22 And therefore "it was credited to him as righteousness."
Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.
23 Now it was not written that it was credited to him for his sake alone,
Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,
24 but for our sake also, to whom it will be credited, who believe in him who raised Jesus our Lord from the dead,
Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,
25 who was delivered up for our trespasses, and was raised for our justification.
Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.
