Romans 4
1 What, then, will we say Abraham our father to have found, according to flesh?
Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?
2 For if Abraham was declared righteous by works, he has to boast—but not before God;
Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.
3 for what does the writing say? “And Abraham believed God, and it was reckoned to him for righteousness”;
Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
4 and to him who is working, the reward is not reckoned of grace, but of debt;
Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.
5 and to him who is not working, and is believing on Him who is declaring righteous the impious, his faith is reckoned for righteousness—
Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.
6 even as David also speaks of the blessedness of the man to whom God reckons righteousness apart from works:
Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:
7 “Blessed [are] they whose lawless acts were forgiven, And whose sins were covered;
Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;
8 Blessed [is] the man To whom the LORD may not reckon sin.”
Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.
9 [Is] this blessedness, then, on the circumcision, or also on the uncircumcision—for we say that faith was reckoned to Abraham for righteousness?
Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.
10 How then was it reckoned? He being in circumcision, or in uncircumcision? Not in circumcision, but in uncircumcision;
Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.
11 and he received a sign of circumcision, a seal of the righteousness of faith in the uncircumcision, for his being father of all those believing through uncircumcision, for the righteousness also being reckoned to them,
Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,
12 and father of circumcision to those not of circumcision only, but who also walk in the steps of faith, that [is] in the uncircumcision of our father Abraham.
Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.
13 For not through law [is] the promise to Abraham, or to his seed, of his being heir of the world, but through the righteousness of faith;
Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
14 for if they who are of law [are] heirs, faith has been made void, and the promise has been made useless;
Jo ja tie bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi.
15 for the Law works wrath; for where law is not, neither [is] transgression.
Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
16 Because of this [it is] of faith, that [it may be] according to grace, for the promise being sure to all the seed, not to that which [is] of the Law only, but also to that which [is] of the faith of Abraham,
Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
17 who is father of us all (according as it has been written: “A father of many nations I have set you,”) before Him whom he believed—God, who is quickening the dead, and is calling the things that are not as being.
(Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu, ) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.
18 Who, against hope, believed in hope, for his becoming father of many nations according to that spoken: “So will your seed be”;
Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.
19 and having not been weak in faith, he did not consider his own body, already become dead (being about one hundred years old), and the deadness of Sarah’s womb,
Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.
20 and at the promise of God did not stagger in unbelief, but was strengthened in faith, having given glory to God,
Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,
21 and having been fully persuaded that what He has promised He is also able to do:
Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.
22 for this reason also it was reckoned to him for righteousness.
Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.
23 And it was not written on his account alone that it was reckoned to him,
Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,
24 but also on ours, to whom it is about to be reckoned—to us believing on Him who raised up Jesus our Lord out of the dead,
Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,
25 who was delivered up because of our offenses, and was raised up because of our being declared righteous.
Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.
