< Psalms 78 >

1 AN INSTRUCTION OF ASAPH. Give ear, O my people, to my law, Incline your ear to sayings of my mouth.
Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
2 I open my mouth with an allegory, I bring forth hidden things of old,
Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
3 That we have heard and know, And our fathers have recounted to us.
Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
4 We do not hide from their sons, Recounting praises of YHWH to a later generation, And His strength, and His wonders that He has done.
To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
5 And He raises up a testimony in Jacob, And has placed a law in Israel, That He commanded our fathers, To make them known to their sons.
Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
6 So that a later generation knows, Sons who are born, rise and recount to their sons,
Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
7 And place their confidence in God, And do not forget the doings of God, But keep His commands.
Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
8 And they are not like their fathers, A generation apostatizing and being rebellious, A generation—it has not prepared its heart, Nor [is] its spirit steadfast with God.
Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
9 Sons of Ephraim—armed bearers of bow, Have turned in a day of conflict.
Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
10 They have not kept the covenant of God, And they have refused to walk in His law,
Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11 And they forget His doings, And His wonders that He showed them.
Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12 He has done wonders before their fathers, In the land of Egypt—the field of Zoan.
Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
13 He cleft a sea, and causes them to pass over, Indeed, He causes waters to stand as a heap.
Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
14 And leads them with a cloud by day, And with a light of fire all the night.
Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
15 He cleaves rocks in a wilderness, And gives drink—as the great deep.
Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
16 And brings out streams from a rock, And causes waters to come down as rivers.
Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
17 And they still add to sin against Him, To provoke the Most High in the dry place.
Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
18 And they try God in their heart, To ask food for their lust.
Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
19 And they speak against God—they said: “Is God able to array a table in a wilderness?”
Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
20 Behold, He has struck a rock, And waters flow, indeed, streams overflow. “Also, [is] He able to give bread? Does He prepare flesh for His people?”
Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
21 Therefore YHWH has heard, And He shows Himself angry, And fire has been kindled against Jacob, And anger has also gone up against Israel,
Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
22 For they have not believed in God, Nor have they trusted in His salvation.
Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
23 And He commands clouds from above, Indeed, He has opened doors of the heavens.
Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
24 And He rains manna on them to eat, Indeed, He has given grain of the heavens to them.
Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
25 Each has eaten food of the mighty, He sent provision to them to satiety.
Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26 He causes an east wind to journey in the heavens, And leads a south wind by His strength,
Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
27 And He rains on them flesh as dust, And as sand of the seas—winged bird,
Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
28 And causes [it] to fall in the midst of His camp, Around His dwelling places.
Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
29 And they eat, and are greatly satisfied, And He brings their desire to them.
Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
30 They have not been estranged from their desire, Their food [is] yet in their mouth,
Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
31 And the anger of God has gone up against them, And He slays among their fat ones, And He caused youths of Israel to bend.
Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
32 With all this they have sinned again, And have not believed in His wonders.
Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
33 And He consumes their days in vanity, And their years in trouble.
Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
34 If He slew them, then they sought Him, And turned back, and earnestly sought God,
Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
35 And they remember that God [is] their rock, And God Most High their redeemer.
Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
36 And they deceive Him with their mouth, And lie to Him with their tongue,
Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
37 And their heart has not been right with Him, And they have not been steadfast in His covenant.
Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
38 And He, the Merciful One, pardons iniquity, and does not destroy, And has often turned back His anger, And does not awaken all His fury.
Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
39 And He remembers that they [are] flesh, A wind going on—and it does not return.
Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
40 How often do they provoke Him in the wilderness, Grieve Him in the desolate place?
Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
41 Indeed, they turn back, and try God, And have limited the Holy One of Israel.
Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
42 They have not remembered His hand The day He ransomed them from the adversary.
Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
43 When He set His signs in Egypt, And His wonders in the field of Zoan,
Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
44 And He turns their streams to blood, And they do not drink their floods.
Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
45 He sends among them the beetle, and it consumes them, And the frog, and it destroys them,
Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
46 And gives their increase to the caterpillar, And their labor to the locust.
Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
47 He destroys their vine with hail, And their sycamores with frost,
Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
48 And delivers their beasts up to the hail, And their livestock to the burning flames.
Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
49 He sends on them the fury of His anger, Wrath, and indignation, and distress—A discharge of evil messengers.
Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
50 He ponders a path for His anger, He did not keep back their soul from death, Indeed, He delivered up their life to the pestilence.
Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
51 And He strikes every firstborn in Egypt, The first-fruit of the strong in tents of Ham.
Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
52 And causes His people to journey as a flock, And guides them as a drove in a wilderness,
Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
53 And He leads them confidently, And they have not been afraid, And the sea has covered their enemies.
Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
54 And He brings them to the border of His sanctuary, This mountain His right hand had acquired,
Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
55 And casts out nations from before them, And causes them to fall in the line of inheritance, And causes the tribes of Israel to dwell in their tents,
Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
56 And they tempt and provoke God Most High, And have not kept His testimonies.
Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
57 And they turn back, And deal treacherously like their fathers, They have been turned like a deceitful bow,
Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
58 And make Him angry with their high places, And make Him zealous with their carved images,
Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
59 God has heard, and shows Himself angry. And kicks exceedingly against Israel.
Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
60 And He leaves the Dwelling Place of Shiloh, The tent He had placed among men,
Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
61 And He gives His strength to captivity, And His beauty into the hand of an adversary,
Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
62 And delivers His people up to the sword, And showed Himself angry with His inheritance.
Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
63 Fire has consumed His young men, And His virgins have not been praised.
Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
64 His priests have fallen by the sword, And their widows do not weep.
Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
65 And the Lord wakes as a sleeper, As a mighty one crying aloud from wine.
Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
66 And He strikes His adversaries backward, He has put a continuous reproach on them,
Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
67 And He kicks against the tent of Joseph, And has not fixed on the tribe of Ephraim.
Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
68 And He chooses the tribe of Judah, With Mount Zion that He loved,
Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
69 And builds His sanctuary as a high place, Like the earth, He founded it for all time.
Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
70 And He fixes on His servant David, And takes him from the folds of a flock,
Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
71 He has brought him in from behind suckling ones, To rule over Jacob His people, And over Israel His inheritance.
No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
72 And he rules them according to the integrity of his heart, And leads them by the skillfulness of his hands!
Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.

< Psalms 78 >