< Psalms 129 >

1 A SONG OF THE ASCENTS. Often they distressed me from my youth, Pray, let Israel say:
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2 Often they distressed me from my youth, Yet they have not prevailed over me.
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3 Plowers have plowed over my back, They have made their furrows long.
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4 YHWH [is] righteous, He has cut apart cords of the wicked.
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5 All hating Zion [are] confounded and turn backward.
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6 They are as grass of the roofs, That withers before it was drawn out,
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7 That has not filled the hand of a reaper, And the bosom of a binder of sheaves.
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8 And the passers by have not said, “The blessing of YHWH [is] on you, We blessed you in the Name of YHWH!”
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

< Psalms 129 >