< Proverbs 1 >
1 Proverbs of Solomon, son of David, king of Israel:
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 For knowing wisdom and instruction, For understanding sayings of intelligence,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 For receiving the instruction of wisdom, Righteousness, judgment, and uprightness,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 For giving to simple ones—prudence, To a youth—knowledge and discretion.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 (The wise hear and increase learning, And the intelligent obtain counsels.)
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 For understanding a proverb and its sweetness, Words of the wise and their acute sayings.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 Fear of YHWH [is the] beginning of knowledge, Fools have despised wisdom and instruction!
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Hear, my son, the instruction of your father, And do not leave the law of your mother,
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 For they [are] a graceful wreath to your head, And chains to your neck.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 My son, if sinners entice you, do not be willing.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 If they say, “Come with us, we lay wait for blood, We watch secretly for the innocent without cause,
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 We swallow them as Sheol—alive, And whole—as those going down [to] the pit, (Sheol )
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol )
13 We find every precious substance, We fill our houses [with] spoil,
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 You cast your lot among us, One purse is—to all of us.”
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 My son! Do not go in the way with them, Withhold your foot from their path,
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 For their feet run to evil, And they hurry to shed blood.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Surely in vain is the net spread out before the eyes of any bird.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 And they lay wait for their own blood, They watch secretly for their own lives.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 So [are] the paths of every gainer of dishonest gain, It takes the life of its owners.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 Wisdom cries aloud in an out-place, She gives forth her voice in broad places,
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 She calls at the head of the multitudes, In the openings of the gates, In the city she says her sayings:
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 “Until when, you simple, do you love simplicity? And have scorners desired their scorning? And do fools hate knowledge?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Turn back at my reproof, behold, I pour forth my spirit to you, I make known my words with you.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Because I have called, and you refuse, I stretched out my hand, and none is attending,
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 And you slight all my counsel, And you have not desired my reproof.
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 I also laugh in your calamity, I deride when your fear comes,
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 When your fear comes as destruction, And your calamity comes as a windstorm, When adversity and distress come on you.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Then they call me, and I do not answer, They seek me earnestly, and do not find me.
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Because that they have hated knowledge, And have not chosen the fear of YHWH.
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 They have not consented to my counsel, They have despised all my reproof,
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 And they eat of the fruit of their way, And they are filled from their own counsels.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 For the turning of the simple slays them, And the security of the foolish destroys them.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 And whoever is listening to me dwells confidently, And [is] quiet from fear of evil!”
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.