Proverbs 27
1 Do not boast about tomorrow, For you do not know what a day brings forth.
Nelielies ar rītdienu; jo tu nezini, ko diena atnesīs.
2 Let another praise you, and not your own mouth, A stranger, and not your own lips.
Lai cits tevi slavē un ne paša mute, svešs un ne paša lūpas.
3 A stone [is] heavy, and the sand [is] heavy, And the anger of a fool Is heavier than them both.
Akmens ir grūts un smiltis smagas, bet ģeķa sēras sūrākas nekā abi.
4 Fury [is] fierce, and anger [is] overflowing, And who stands before jealousy?
Nežēlība ir briesmīga lieta un bardzība ir kā plūdi; bet priekš skaudības, kas tur pastāvēs!
5 Better [is] open reproof than hidden love.
Labāki skaidri pārmācīt, nekā mīlestība, ko nedabū redzēt.
6 The wounds of a lover are faithful, And the kisses of an enemy [are] abundant.
Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet viltīga ir nīdētāja skūpstīšana.
7 A satiated soul treads down a honeycomb, And every bitter thing [is] sweet [to] a hungry soul.
Paēdis arī tīru medu min pa kājām, bet izsalkušam ikviens rūgtums ir salds.
8 As a bird wandering from her nest, So [is] a man wandering from his place.
Kā putns, kas savu ligzdu atstājis, tāds ir cilvēks, no dzimtenes aizgājis.
9 Perfume and incense make the heart glad, And the sweetness of one’s friend—from counsel of the soul.
Eļļa un kvēpināšana iepriecina sirdi; tāds mīlīgs ir draugs, kas padomu dod no sirds.
10 Do not forsake your own friend and the friend of your father, And do not enter the house of your brother in a day of your calamity, A near neighbor [is] better than a brother far off.
Neatstāj savu draugu, nedz sava tēva draugu, un savā bēdu laikā neej sava brāļa namā; labāks ir kaimiņš tuvumā, nekā brālis tālumā.
11 Be wise, my son, and make my heart glad, And I return a word [to] my reproacher.
Esi gudrs, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un es varēšu atbildēt saviem nievātājiem.
12 The prudent has seen the evil, he is hidden, The simple have passed on, they are punished.
Gudrais paredz nelaimi un paglābjās; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
13 Take his garment when a stranger has been guarantor, And pledge it for a strange woman.
„Atņem tam drēbi; jo viņš priekš sveša galvojis, un tā nezināmā vietā ķīlā to.“
14 Whoever is greeting his friend with a loud voice, Rising early in the morning, It is reckoned a light thing to him.
Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var pārgriezt par lāstiem.
15 A continual dropping in a day of rain, And a woman of contentions are alike,
Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat.
16 Whoever is hiding her has hidden the wind, And the ointment of his right hand calls out.
Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā.
17 Iron is sharpened by iron, And a man sharpens the face of his friend.
Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka.
18 The keeper of a fig tree eats its fruit, And the preserver of his master is honored.
Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā.
19 As [in] water the face [is] to face, So the heart of man to man.
Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam.
Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. (Sheol h7585)
21 A refining pot [is] for silver, and a furnace for gold, And a man according to his praise.
Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, un vīrs pēc savas slavas.
22 If you beat the foolish in a mortar, Among washed things—with a pestle, His folly does not turn aside from off him.
Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies.
23 Know the face of your flock well, Set your heart to the droves,
Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos,
24 For riches [are] not for all time, Nor a crown to generation and generation.
Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem.
25 The hay was revealed, and the tender grass seen, And the herbs of mountains gathered.
(Bet) kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas,
26 Lambs [are] for your clothing, And the price of the field [are] male goats,
Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu,
27 And a sufficiency of goats’ milk [is] for your bread, For bread to your house, and life to your girls!
Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.
