Judges 20
1 And all the sons of Israel go out, and the congregation is assembled as one man, from Dan even to Beer-Sheba, and the land of Gilead, to YHWH, at Mizpeh.
Tad visi Israēla bērni izgāja un tā draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, no Dana līdz Bēršebai, arī Gileādas zeme, pie Tā Kunga Micpā.
2 And the chiefs of all the people, of all the tribes of Israel, station themselves in the assembly of the people of God, four hundred thousand footmen drawing sword.
Un visu ļaužu virsnieki, visas Israēla ciltis, rādījās(sanāca kopā) Dieva ļaužu draudzē, četrsimt tūkstoš kājnieki, zobenu vilcēji.
3 And the sons of Benjamin hear that the sons of Israel have gone up to Mizpeh. And the sons of Israel say, “Speak! How has this evil been?”
Un Benjamina bērni dzirdēja, ka Israēla bērni bija gājuši uz Micpu. Un Israēla bērni sacīja: sakāt, kā šis grēks noticis?
4 And the man, the Levite, husband of the woman who has been murdered, answers and says, “My concubine and I went into Gibeah, which [is] of Benjamin, to lodge;
Tad tas vīrs, tas Levits, tās nokautās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: es ar savu sievu nācu uz Ģibeju, kas Benjaminam pieder, par nakti tur palikt.
5 and the masters of Gibeah rise against me—and they go around the house against me by night—they thought to slay me, and they have humbled my concubine, and she dies;
Tad Ģibejas namnieki pret mani cēlās un naktī mani apstāja namā; tie nodomāja mani nokaut, un manu lieko sievu tie pārvarējuši, tā ka tā mirusi.
6 and I lay hold on my concubine, and cut her in pieces, and send her into all the country of the inheritance of Israel; for they have done wickedness and folly in Israel;
Tad es ņēmu savu lieko sievu un to dalīju un to sūtīju visās Israēla zemes tiesās, jo tie nešķīstību un negantību ir darījuši iekš Israēla.
7 behold, you [are] all sons of Israel; give for yourselves a word and counsel here.”
Redzi, jūs visi esat Israēla bērni, sarunājaties un dodiet padomu.
8 And all the people rise as one man, saying, “None of us goes to his tent, and none of us turns aside to his house;
Tad visi ļaudis cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: mēs neiesim neviens uz savu dzīvokli un negriezīsimies neviens uz savu namu.
9 and now, this [is] the thing which we do to Gibeah: [we go up] against it by lot!
Bet šī nu ir tā lieta, ko mēs darīsim pie Ģibejas: pret viņu kā mesli krīt!
10 And we have taken ten men of one hundred, of all the tribes of Israel, and one hundred of a thousand, and a thousand of a myriad, to receive provision for the people, to do, at their coming to Gibeah of Benjamin, according to all the folly which it has done in Israel.”
Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no visām Israēla ciltīm un simtu no tūkstošiem un tūkstoti no desmit tūkstošiem, ceļamaizi dabūt priekš tiem ļaudīm; tad iesim uz Benjamina Ģibeju, darīt (viņai) pēc visas negantības, ko tā iekš Israēla padarījusi.
11 And every man of Israel is gathered to the city, as one man—companions.
Tad visi Israēla vīri sapulcējās pret to pilsētu un sabiedrojās kā viens vienīgs vīrs.
12 And the tribes of Israel send men among all the tribes of Benjamin, saying, “What [is] this evil which has been among you?
Un Israēla ciltis sūtīja vīrus pie visiem Benjamina radiem sacīdami: kas tas par grēku, kas jūsu starpā noticis?
13 And now, give up the men—sons of worthlessness—which [are] in Gibeah, and we put them to death, and we put away evil from Israel.” And [the sons of] Benjamin have not been willing to listen to the voice of their brothers, the sons of Israel;
Tad nu izdodiet tos vīrus, tos bezdievīgos, kas Ģibejā, ka mēs tos nokaujam un to ļaunumu no Israēla nogriežam. Bet Benjamina (bērni) negribēja klausīt savu brāļu, Israēla bērnu, balsi.
14 and the sons of Benjamin are gathered out of the cities to Gibeah, to go out to battle with the sons of Israel.
Un Benjamina bērni sapulcējās no tām pilsētām uz Ģibeju, karā iziet pret Israēla bērniem.
15 And the sons of Benjamin number themselves on that day; out of the cities [are] twenty-six thousand men drawing sword, apart from the inhabitants of Gibeah, [who] numbered themselves, seven hundred chosen men;
Un Benjamina bērni tapa skaitīti tai dienā no tām pilsētām divdesmit seši tūkstoš vīri, zobenu vilcēji, bez tiem, kas Ģibejā dzīvoja, to bija pēc skaita septiņsimt izlasīti vīri.
16 among all this people [are] seven hundred chosen men, their right hand bound, each of these slinging with a stone at the hair, and he does not err.
Starp visiem šiem ļaudīm bija septiņsimt izlasīti vīri, tie bija kreiļi; šie visi meta akmeni ar lingu uz mata, ka tas garām neaizgāja.
17 And the men of Israel numbered themselves, apart from Benjamin, four hundred thousand men, drawing sword, each of these a man of war.
Un Israēla vīri tapa skaitīti bez Benjamina četrsimt tūkstoš vīri, zobenu vilcēji; visi šie bija kara vīri.
18 And they rise and go up to Beth-El, and ask of God, and the sons of Israel say, “Who goes up for us at the commencement to battle with the sons of Benjamin?” And YHWH says, “Judah—at the commencement.”
Un Israēla bērni cēlās un nogāja uz Bēteli, un vaicāja Dievu un sacīja: kuram no mums būs priekšā iet, karot pret Benjamina bērniem? Un Tas Kungs sacīja: Jūda lai iet priekšā.
19 And the sons of Israel rise in the morning, and encamp against Gibeah,
Tad Israēla bērni cēlās no rīta un apmeta lēģeri pret Ģibeju.
20 and the men of Israel go out to battle with Benjamin, and the men of Israel set themselves in array [for] battle with them, against Gibeah,
Un Israēla vīri izgāja karā pret Benjaminu, un taisījās pret Ģibeju karot.
21 and the sons of Benjamin come out from Gibeah, and destroy twenty-two thousand men in Israel on that day—to the earth.
Tad Benjamina bērni izgāja no Ģibejas, un viņi tai dienā no Israēla apkāva divdesmit un divus tūkstošus.
22 And the people, the men of Israel, strengthen themselves, and add to set in array [for] battle in the place where they arranged themselves on the first day.
Bet tie ļaudis, Israēla vīri, stiprinājās un taisījās atkal karot tai vietā, kur tie pirmā dienā bija taisījušies.
23 And the sons of Israel go up and weep before YHWH until the evening, and ask of YHWH, saying, “Do I add to draw near to battle with the sons of my brother Benjamin?” And YHWH says, “Go up against him.”
Un Israēla bērni nogāja un raudāja priekš Tā Kunga līdz vakaram un vaicāja To Kungu un sacīja: vai man atkal būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem? Tad Tas Kungs sacīja: ejat pret tiem.
24 And the sons of Israel draw near to the sons of Benjamin on the second day,
Tā Israēla bērni gāja pret Benjamina bērniem otrā dienā.
25 and Benjamin comes out to meet them from Gibeah on the second day, and destroy eighteen thousand men among the sons of Israel again—to the earth; all these are drawing sword.
Bet Benjamins tiem gāja pretī no Ģibejas otrā dienā un apkāva no Israēla bērniem vēl astoņpadsmit tūkstošus, kas visi bija zobenu vilcēji.
26 And all the sons of Israel go up, even all the people, and come to Beth-El, and weep, and sit there before YHWH, and fast on that day until the evening, and cause burnt-offerings and peace-offerings to ascend before YHWH.
Tad visi Israēla bērni un visi ļaudis nogāja un nāca uz Bēteli un raudāja, un palika tur priekš Tā Kunga un gavēja tai dienā līdz vakaram, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Tā Kunga priekšā.
27 And the sons of Israel ask of YHWH—and the Ark of the Covenant of God [is] there in those days,
Un Israēla bērni vaicāja To Kungu, (jo tur tanīs dienās bija Dieva derības šķirsts,
28 and Phinehas son of Eleazar, son of Aaron, is standing before it in those days, saying, “Do I add to go out to battle again with the sons of my brother Benjamin, or do I cease?” And YHWH says, “Go up, for tomorrow I give him into your hand.”
Un Pinehas, Ārona dēla, Eleazara, dēls stāvēja tanīs dienās priekš viņa) un sacīja: vai man vēl būs iet karā pret Benjamina, sava brāļa, bērniem, jeb vai man būs atstāties? Un Tas Kungs sacīja: ceļaties, jo rīt Es tos došu tavā rokā.
29 And Israel sets ones lying in wait against Gibeah, all around,
Tad Israēls lika kādiem apslēpties visapkārt pret Ģibeju.
30 and the sons of Israel go up against the sons of Benjamin on the third day, and arrange themselves against Gibeah, as time by time.
Un Israēla bērni nogāja trešā dienā pret Benjamina bērniem un taisījās pret Ģibeju, kā citām reizēm.
31 And the sons of Benjamin come out to meet the people; they have been drawn away out of the city, and begin to strike [some] of the people—wounded as time by time—in the highways (of which one is going up to Beth-El, and the other to Gibeah in the field), [are] about thirty men of Israel.
Tad Benjamina bērni tiem ļaudīm izgāja pretī un nogāja no tās pilsētas nost un sāka kaut un durt tos ļaudis tā kā jau divreiz' uz tiem ceļiem, kur viens tek uz Bēteli un otrs uz Ģibeju laukā, kādus trīsdesmit vīrus no Israēla.
32 And the sons of Benjamin say, “They are struck before us as at the beginning”; but the sons of Israel said, “Let us flee, and draw them away out of the city, to the highways.”
Tad Benjamina bērni sacīja: tie mūsu priekšā ir sakauti tā kā papriekš, bet Israēla bērni sacīja: bēgsim un nošķirsim tos no pilsētas uz tiem ceļiem.
33 And all the men of Israel have risen from their place, and arrange themselves at Ba‘al-Tamar, and the ambush of Israel is coming forth out of its place, out of the meadow of Gibeah.
Tad visi Israēla vīri cēlās no savas vietas un nostājās BaālTamārā, tā līdz arī tie Israēlieši, kas bija paslēpušies, cēlās no savas vietas, no Ģibejas klajuma.
34 And they come in from the front against Gibeah—ten thousand chosen men out of all Israel—and the battle [is] grievous, and they have not known that the calamity is reaching toward them.
Un desmit tūkstoš vīri, izlasīti no visa Israēla, nāca no Ģibejas puses, un kaušanās bija briesmīga. Bet tie nezināja, ka nelaime tiem jau bija tuvu.
35 And YHWH strikes Benjamin before Israel, and the sons of Israel destroy in Benjamin, on that day, twenty-five thousand and one hundred men; all these [are] drawing sword.
Tā Tas Kungs Benjaminu kāva Israēla priekšā, jo Israēla bērni tai dienā no Benjamina apkāva divdesmit piecus tūkstošus un simts vīrus, kas visi bija zobenu vilcēji.
36 And the sons of Benjamin see that they have been struck—and the men of Israel give place to Benjamin, for they have trusted in the ambush which they had set against Gibeah,
Proti Benjamina bērni redzēja, ka viņi tapa kauti; un Israēla bērni Benjaminiešiem atstāja to vietu, jo viņi paļāvās uz tiem, kam bija likuši paslēpties pret Ģibeju.
37 and the ambush has hurried, and pushes against Gibeah, and the ambush draws itself out, and strikes the whole of the city by the mouth of the sword.
Un tie, kas bija paslēpušies, steidzās un izskrēja pret Ģibeju; tie, kas bija paslēpušies nāca un apkāva visu pilsētu ar zobena asmeni.
38 And the appointed sign of the men of Israel with the ambush was their causing a great volume of smoke to go up from the city.
Un Israēla vīriem bija noruna ar tiem, kas bija paslēpušies, ka tiem bija uzkurt lielus dūmus un tos laist gaisā no pilsētas.
39 And the men of Israel turn in battle, and Benjamin has begun to strike the wounded among the men of Israel, about thirty men, for they said, “Surely they are utterly struck before us, as [at] the first battle”;
Un Israēla vīri kaujā griezās atpakaļ, un Benjamins bija iesācis nokaut no Israēliešiem kādus trīsdesmit vīrus, tā ka viņi sacīja: tie ir pavisam kauti mūsu priekšā tā kā pirmā kaušanā.
40 but the volume has begun to go up from the city—a pillar of smoke—and Benjamin turns behind, and behold, the perfection of the city has gone up toward the heavens.
Tad dūmi no pilsētas sāka celties, kā dūmu stabs, un kad Benjamins skatījās atpakaļ, redzi, tad visa pilsēta liesmās cēlās pret debesi.
41 And the men of Israel have turned, and the men of Benjamin are troubled, for they have seen that the calamity has struck against them—
Un Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamina vīri iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka nelaime tiem bija uzkritusi.
42 and they turn before the men of Israel to the way of the wilderness, and the battle has followed them; and those who [are] from the cities are destroying them in their midst;
Un tie atgriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet tā kaušanās tiem bija uz pēdām pakaļ, un tie no tām pilsētām tos apkāva savā vidū.
43 they have surrounded the Benjamites—they have pursued them—they have trodden them down with ease as far as the front of Gibeah, at the sun-rising.
Un tie apstāja Benjaminu, dzinās tam pakaļ līdz Menukai, un tos samina līdz Ģibejai pret saules uzlēkšanu.
44 And eighteen thousand men of Benjamin fall—all these [were] men of valor;
Un no Benjamina krita astoņpadsmit tūkstoš vīri, šie visi bija stipri vīri.
45 and they turn and flee toward the wilderness, to the rock of Rimmon; and they glean five thousand of their men in the highways, and follow after them to Gidom, and strike two thousand [more] of their men.
Un viņi griezās un bēga uz tuksnesi, uz Rimona klinti; un tie viņiem pa tiem ceļiem pakaļ dzīdamies apkāva vēl piectūkstoš vīrus un tiem dzinās pakaļ līdz Ģidomam un no tiem nokāva vēl divtūkstoš vīrus.
46 And all those falling of Benjamin are twenty-five thousand men drawing sword, on that day—all these [were] men of valor;
Un visi, kas no Benjamina tai dienā krita, bija divdesmit un piectūkstoš vīri, kas bija zobenu vilcēji un visi stipri vīri.
47 but six hundred men turn and flee into the wilderness, to the rock of Rimmon, and they dwell in the rock of Rimmon four months.
Bet sešsimt vīri griezās un bēga tuksnesī uz Rimona klinti, un palika pie Rimona klints četrus mēnešus.
48 And the men of Israel have turned back to the sons of Benjamin, and strike them by the mouth of the sword out of the city—men even to livestock, even to all that is found; they have also sent all the cities which are found into the fire.
Un Israēla bērni griezās atpakaļ pie Benjamina bērniem, un kāva tos ar zobena asmeni pilsētā, gan vīrus gan lopus un visu, kas tapa atrasts; tie arī visas pilsētas, ko atrada, sadedzināja ar uguni.
