Job 9
1 And Job answers and says:
Ījabs atbildēja un sacīja:
2 “Truly I have known that [it is] so, But how is man righteous with God?
Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
3 If he delights to strive with Him—He does not answer him one of a thousand.
Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
4 Wise in heart and strong in power—Who has hardened toward Him and is at peace?
Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
5 Who is removing mountains, And they have not known, Who has overturned them in His anger.
Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
6 Who is shaking earth from its place, And its pillars move themselves.
Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
7 Who is commanding to the sun, and it does not rise, And the stars He seals up.
Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
8 Stretching out the heavens by Himself, And treading on the heights of the sea,
Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
9 Making the Great Bear, Orion, and the Pleiades, And the inner chambers of the south.
Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
10 Doing great things until there is no searching, And wonderful, until there is no numbering.
Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
11 Behold, He goes over by me, and I do not see, And He passes on, and I do not attend to it.
Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
12 Behold, He snatches away, who brings it back? Who says to Him, What [are] You doing?
Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
13 God does not turn back His anger, Proud helpers have bowed under Him.
Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
14 How much less do I answer Him? Choose out my words with Him?
Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
15 Whom, though I were righteous, I do not answer, For my judgment I make supplication.
Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
16 Though I had called and He answers me, I do not believe that He gives ear [to] my voice.
Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
17 Because He bruises me with a storm, And has multiplied my wounds for nothing.
Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
18 He does not permit me to refresh my spirit, But fills me with bitter things.
Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
19 If of power, behold, the Strong One; And if of judgment—who convenes me?
Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
20 If I am righteous, my mouth declares me wicked; [If] I am perfect, it declares me perverse.
Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
21 I am perfect; I do not know my soul, I despise my life.
Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
22 It is the same thing, therefore I said, He is consuming the perfect and the wicked.
Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
23 If a scourge puts to death suddenly, He laughs at the trial of the innocent.
Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
24 Earth has been given Into the hand of the wicked. He covers the faces of her judges, If not—where, who [is] he?
Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
25 My days have been swifter than a runner, They have fled, they have not seen good,
Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
26 They have passed on with ships of reed, As an eagle darts on food.
Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
27 Though I say, I forget my talking, I forsake my corner, and I brighten up!
Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
28 I have been afraid of all my griefs, I have known that You do not acquit me.
Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
29 I become wicked; why [is] this? I labor [in] vain.
Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
30 If I have washed myself with snow-water, And purified my hands with soap,
Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
31 Then You dip me in corruption, And my garments have detested me.
Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
32 But if a man like myself—I answer Him, We come together into judgment.
Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
33 If there were a mediator between us, He places his hand on us both.
Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
34 He turns aside His rod from off me, And His terror does not make me afraid,
Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
35 I speak, and do not fear Him, but I am not right with myself.”
Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
