Job 31
1 “I made a covenant for my eyes, And how do I attend to a virgin?
Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
2 And what [is] the portion of God from above? And the inheritance of the Mighty from the heights?
Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
3 Is not calamity to the perverse? And strangeness to workers of iniquity?
Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
4 Does He not see my ways, And number all my steps?
Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
5 If I have walked with vanity, And my foot hurries to deceit,
Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
6 He weighs me in righteous balances, And God knows my integrity.
Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
7 If my step turns aside from the way, And my heart has gone after my eyes, And blemish has cleaved to my hands,
Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
8 Let me sow—and another eat, And let my products be rooted out.
Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
9 If my heart has been enticed by a woman, And I laid wait by the opening of my neighbor,
Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
10 Let my wife grind to another, And let others bend over her.
Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
11 For it [is] a wicked thing, and a judicial iniquity;
Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
12 For it [is] a fire, it consumes to destruction, And takes root among all my increase,
Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
13 If I despise the cause of my manservant, And of my handmaid, In their contending with me,
Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
14 Then what do I do when God arises? And when He inspects, What do I answer Him?
Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
15 Did He that made me in the womb not make him? Indeed, One prepares us in the womb.
Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
16 If I withhold the poor from pleasure, And consume the eyes of the widow,
Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
17 And I eat my morsel by myself, And the orphan has nothing [to] eat of it,
Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
18 (But from my youth He grew up with me as [with] a father, And from the belly of my mother I am led),
Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
19 If I see [any] perishing without clothing, And there is no covering for the needy,
Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
20 If his loins have not blessed me, And from the fleece of my sheep He does not warm himself,
Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
21 If I have waved my hand at the fatherless, When I see [him] in the gate of my court,
Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
22 Let my shoulder fall from its blade, And the bone from my arm be broken.
Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23 For calamity [from] God [is] a dread to me, And because of His excellence I am not able.
Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
24 If I have made gold my confidence, And to the pure gold have said, My trust;
Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
25 If I rejoice because my wealth [is] great, And because my hand has found abundance,
Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26 If I see the light when it shines, And the precious moon walking,
Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
27 And my heart is enticed in secret, And my hand kisses my mouth,
Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28 It also [is] a judicial iniquity, For I had lied to God above.
Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29 If I rejoice at the ruin of my hater, And stirred up myself when evil found him,
Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
30 Indeed, I have not permitted my mouth to sin, To ask with an oath his life.
Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
31 If not, say, O men of my tent: O that we had of his flesh, we are not satisfied.
Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32 A stranger does not lodge in the street, I open my doors to the traveler.
Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
33 If I have covered my transgressions as Adam, To hide my iniquity in my bosom,
Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
34 Because I fear a great multitude, And the contempt of families frightens me, Then I am silent, I do not go out of the opening.
Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
35 Who gives to me a hearing? Behold, my mark. The Mighty One answers me, And my adversary has written a bill.
Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
36 If not—on my shoulder I take it up, I bind it [as] a crown on myself.
Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37 The number of my steps I tell Him, As a leader I approach Him.
Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38 If my land cries out against me, And together its furrows weep,
Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39 If I consumed its strength without money, And the life of its possessors, I have caused to breathe out,
Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
40 Instead of wheat let a thorn go forth, And instead of barley a useless weed!” The words of Job are finished.
Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
