Job 17
1 “My spirit has been destroyed, My days extinguished—graves [are] for me.
Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
2 If not—mockeries [are] with me. And my eye lodges in their provocations.
Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3 Now place my pledge with You; Who is he that strikes hand with me?
Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
4 For You have hidden their heart from understanding, Therefore You do not exalt them.
Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
5 For a portion he shows friendship, And the eyes of his sons are consumed.
Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
6 And He set me up for a proverb of the peoples, And I am a wonder before them.
Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
7 And my eye is dim from sorrow, And my members—all of them—as a shadow.
Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
8 The upright are astonished at this, and the innocent stirs himself up against the profane.
Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
9 And the righteous lays hold [on] his way, And the clean of hands adds strength.
Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
10 But please return and come in, all of you, And I do not find a wise man among you.
Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
11 My days have passed by, My plans have been broken off, The possessions of my heart!
Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
12 They appoint night for day, Light [is] near because of darkness.
Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
14 To corruption I have called: You [are] my father. To the worm: My mother and my sister.
Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
15 And where [is] my hope now? Indeed, my hope, who beholds it?
Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
