Job 13
1 “Behold, my eye has seen all, My ear has heard, and it attends to it.
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 According to your knowledge I have known—also I. I am not more fallen than you.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Yet I speak for the Mighty One, And I delight to argue for God.
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 And yet, you [are] forgers of falsehood, Physicians of nothing—all of you,
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 O that you would keep perfectly silent, And it would be to you for wisdom.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Please hear my argument, And attend to the pleadings of my lips,
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Do you speak perverseness for God? And do you speak deceit for Him?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Do you accept His face, if you strive for God?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Is [it] good that He searches you, If, as one mocks at a man, you mock at Him?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 He surely reproves you, if you accept faces in secret.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Does His excellence not terrify you? And His dread fall on you?
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Your remembrances [are] allegories of ashes, For high places of clay [are] your heights.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Keep silent from me, and I speak, And pass over me what will.
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Why do I take my flesh in my teeth? And my soul put in my hand?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Behold, He slays me—I do not wait! Only, I argue my ways to His face.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 Also—He [is] to me for salvation, For the profane do not come before Him.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Hear my word diligently, And my declaration with your ears.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Now behold, I have set the cause in order, I have known that I am righteous.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Who [is] he that strives with me? For now I keep silent and gasp.
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Only two things, O God, do with me, Then I am not hidden from Your face:
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Put Your hand far off from me, And do not let Your terror terrify me.
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 And You call, and I answer, Or—I speak, and You answer me.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 How many iniquities and sins do I have? Let me know my transgression and my sin.
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Why do You hide Your face? And reckon me for an enemy to You?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Do You terrify a leaf driven away? And do You pursue the dry stubble?
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 For You write bitter things against me, And cause me to possess iniquities of my youth,
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 And you put my feet in the stocks, And observe all my paths—You set a print on the roots of my feet,
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 And he, as a rotten thing, wears away, A moth has consumed him as a garment.”
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
