Job 11
1 And Zophar the Naamathite answers and says:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 “Is a multitude of words not answered? And is a man of lips justified?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Your boastings make men keep silent, You scorn, and none is causing blushing!
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 And you say, My discourse [is] pure, And I have been clean in Your eyes.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 And yet, O that God had spoken! And opens His lips with you.
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 And declares to you secrets of wisdom, for counsel has foldings. And know that God forgets of your iniquity for you.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Do you find out God by searching? To perfection find out the Mighty One?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 Its measure [is] longer than earth, and broader than the sea.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 If He passes on, and shuts up, and assembles, Who then reverses it?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 For He has known men of vanity, And He sees iniquity, And one does not consider [it]!
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 And empty man is bold, And man is born [as] the colt of a wild donkey.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 If you have prepared your heart, And have spread out your hands to Him,
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 If iniquity [is] in your hand, put it far off, And do not let perverseness dwell in your tents.
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 For then you lift up your face from blemish, And you have been firm, and do not fear.
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 For you forget misery, As waters passed away you remember.
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 And age rises above the noon, You fly—you are as the morning.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 And you have trusted because there is hope, And searched—in confidence you lie down,
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 And you have rested, And none is causing trembling, And many have begged [at] your face;
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 And the eyes of the wicked are consumed, And refuge has perished from them, And their hope [is] a breathing out of soul!”
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
