< Isaiah 4 >
1 And seven women have taken hold on one man, In that day, saying, “We eat our own bread, And we put on our own raiment, Only, let your name be called over us, Remove our reproach.”
Un septiņas sievas sagrābs vienu vīru tanī dienā un sacīs: mēs ēdīsim savu pašu maizi un ģērbsimies ar savām pašu drēbēm, lai mēs tikai topam nosauktas pēc tava vārda, - atņem mūsu negodu.
2 In that day is the Shoot of YHWH for desire and for glory, And the fruit of the earth For excellence and for beauty to the escaped of Israel.
Tanī dienā Tā Kunga Atvase būs par glītumu un par godu, un tas zemes Auglis par augstumu un krāšņumu Israēla izglābtiem.
3 And it has been, he who is left in Zion, And he who is remaining in Jerusalem, “Holy” is said of him, Of everyone who is written for life in Jerusalem.
Un Ciānas atlikušie un Jeruzālemes atlicinātie taps nosaukti Viņam svēti, ikkatrs, kas Jeruzālemē rakstīts uz dzīvību.
4 If the Lord has washed away The filth of daughters of Zion, And purges the blood of Jerusalem from her midst, By the spirit of judgment, and by the spirit of burning.
Kad Tas Kungs nomazgās Ciānas meitu sārņus un Jeruzālemes asinsvainas izdeldēs no viņas vidus caur sodības Garu un caur uguns Garu.
5 Then YHWH has created Over every fixed place of Mount Zion, And over her convocations, A cloud by day, and smoke, And the shining of a flaming fire by night, That over all glory—a safeguard,
Un Tas Kungs radīs pār visu Ciānas kalna vietu un pār viņas svētku sapulcēm padebesi dienā un dūmus un uguns liesmas spožumu naktī; jo pār visu godību būs apsegs.
6 And a covering may be, For a shadow from drought by day, And for a refuge, and for a hiding place, From inundation and from rain!
Un būs telts par pavēni dienā pret karstumu un par glābšanu un par patvērumu pret plūdiem un lietu.