Ecclesiastes 7
1 Better [is] a name than good perfume, And the day of death than the day of birth.
Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena.
2 Better to go to a house of mourning, Than to go to a house of banqueting, For that is the end of all men, And the living lays [it] to his heart.
Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds.
3 Better [is] sorrow than laughter, For by the sadness of the face the heart becomes better.
Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi.
4 The heart of the wise [is] in a house of mourning, And the heart of fools in a house of mirth.
Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.
5 Better to hear a rebuke of a wise man, Than [for] a man to hear a song of fools,
Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu.
6 For as the noise of thorns under the pot, So [is] the laughter of a fool, even this [is] vanity.
Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība.
7 Surely oppression makes the wise mad, And a gift destroys the heart.
Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi.
8 Better [is] the latter end of a thing than its beginning, Better [is] the patient of spirit, than the haughty of spirit.
Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais.
9 Do not be hasty in your spirit to be angry, For anger in the bosom of fools rests.
Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē.
10 Do not say, “What was it, That the former days were better than these?” For you have not asked wisely of this.
Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā.
11 Wisdom [is] good with an inheritance, And an advantage [it is] to those beholding the sun.
Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz.
12 For wisdom [is] a defense, money [is] a defense, And the advantage of the knowledge of wisdom [is], She revives her possessors.
Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
13 See the work of God, For who is able to make straight that which He made crooked?
Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?
14 In a day of prosperity be in gladness, And in a day of calamity consider: God has also made this alongside of that, To the intent that man does not find anything after him.
Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa.
15 The whole I have considered in the days of my vanity. There is a righteous one perishing in his righteousness, and there is a wrongdoer prolonging [himself] in his wrong.
Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv.
16 Do not be over-righteous, nor show yourself too wise, why are you desolate?
Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā?
17 Do not do much wrong, neither be a fool, why do you die within your time?
Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā?
18 [It is] good that you lay hold on this, and also, do not withdraw your hand from that, for whoever is fearing God goes out with them all.
Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.
19 The wisdom gives strength to a wise man, more than wealth the rulers who have been in a city.
Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā.
20 Because there is not a righteous man on earth that does good and does not sin.
Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu.
21 Also to all the words that they speak do not give your heart, that you do not hear your servant reviling you.
Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.
22 For many times also has your heart known that you yourself have also reviled others.
Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.
23 All this I have tried by wisdom; I have said, “I am wise,” and it [is] far from me.
Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis.
24 Far off [is] that which has been, and deep, deep, who finds it?
Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast?
25 I have turned around, also my heart, to know and to search, and to seek out wisdom, and reason, and to know the wrong of folly, and the madness of foolishness.
Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību.
26 And I am finding more bitter than death, the woman whose heart [is] nets and snares, her hands [are] bands; the good before God escapes from her, but the sinner is captured by her.
Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts.
27 See, this I have found, said the Preacher, one to one, to find out the reason
Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.
28 (that still my soul had sought, and I had not found), One man, a teacher, I have found, and a woman among all these I have not found.
To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis.
29 See, this alone I have found, that God made man upright, and they have sought out many inventions.
Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām.
