2 Kings 8
1 And Elisha spoke to the woman whose son he had revived, saying, “Rise and go, you and your household, and sojourn where you sojourn, for YHWH has called for a famine, and also, it is coming to the land [for] seven years.”
Un Eliša runāja ar to sievu, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, un sacīja: celies un ej ar savu saimi un piemīti, kur varēdama, jo Tas Kungs badu aicinājis, tas nāks tai zemē septiņus gadus.
2 And the woman rises, and does according to the word of the man of God, and goes, she and her household, and sojourns in the land of the Philistines [for] seven years.
Tad tā sieva cēlās un darīja pēc Tā Dieva vīra vārda un nogāja ar savu saimi un piemita Fīlistu zemē septiņus gadus.
3 And it comes to pass, at the end of seven years, that the woman turns back from the land of the Philistines, and goes out to cry to the king for her house and for her field.
Un kad tie septiņi gadi bija pagājuši, tad tā sieva nāca atpakaļ no Fīlistu zemes un izgāja, ķēniņu piesaukt par savu namu un par savu tīrumu.
4 And the king is speaking to Gehazi, servant of the man of God, saying, “Please recount to me the whole of the great things that Elisha has done.”
Un ķēniņš runāja ar Gehazi, Tā Dieva vīra puisi, un sacīja: stāsti man jel visas lielās lietas, ko Eliša darījis.
5 And it comes to pass, he is recounting to the king how he had revived the dead, and behold, the woman whose son he had revived is crying to the king for her house and for her field, and Gehazi says, “My lord, O king, this [is] the woman, and this [is] her son, whom Elisha revived.”
Kad nu tas patlaban ķēniņam stāstīja, ka tas nomirušu bija darījis dzīvu, redzi, tad tā sieva, kuras dēlu viņš bija dzīvu darījis, piesauca ķēniņu sava nama un sava tīruma pēc. Un Gehazis sacīja: mans kungs un ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, ko Eliša dzīvu darījis.
6 And the king inquires of the woman, and she recounts to him, and the king appoints a certain eunuch to her, saying, “Give back all that she has, and all the increase of the field from the day of her leaving the land even until now.”
Tad ķēniņš vaicāja to sievu, un tā viņam to stāstīja, un ķēniņš tai deva līdz vienu kambarjunkuri, sacīdams, lai tai atdod visu, kas tai pieder, arī visus tīruma augļus no tās dienas, kad tā to zemi atstājusi, līdz šim laikam.
7 And Elisha comes to Damascus, and Ben-Hadad king of Aram is sick, and it is declared to him, saying, “The man of God has come here.”
Un Eliša gāja uz Damasku, kad BenHadads, Sīriešu ķēniņš, bija slims; un viņam teica un sacīja: tas Dieva vīrs ir atnācis.
8 And the king says to Hazael, “Take a present in your hand, and go to meet the man of God, and you have sought YHWH by him, saying, Do I revive from this sickness?”
Tad ķēniņš sacīja uz Azaēli: ņem dāvanas savā rokā un ej pretī tam Dieva vīram un vaicā caur viņu To Kungu un prasi: vai es palikšu vesels no šās slimības?
9 And Hazael goes to meet him, and takes a present in his hand, even of every good thing of Damascus, a burden of forty camels, and he comes in and stands before him, and says, “Your son Ben-Hadad, king of Aram, has sent me to you, saying, Do I revive from this sickness?”
Un Azaēls viņam gāja pretī un ņēma dāvanas savā rokā, visādas Damaskus mantas, nastu četrdesmit kamieļiem, un tas gāja un stājās viņa priekšā un sacīja: tavs dēls BenHadads, Sīrijas ķēniņš, mani pie tevis sūtījis sacīdams: vai es atkal palikšu vesels no šīs sērgas?
10 And Elisha says to him, “Go, say, You certainly do not revive, seeing [that] YHWH has showed me that he surely dies.”
Un Eliša uz to sacīja: ej un saki viņam: tu paliksi vesels! Bet Tas Kungs man ir rādījis, ka viņš mirdams mirs.
11 And he sets his face, indeed, he sets [it] until he is ashamed, and the man of God weeps.
Un tas Dieva vīrs skatījās stipri to uzlūkodams, kamēr šis sarāvās, un viņš raudāja.
12 And Hazael says, “Why is my lord weeping?” And he says, “Because I have known the evil that you do to the sons of Israel—you send their fortifications into fire, and you slay their young men with sword, and you dash their sucklings to pieces, and you rip up their pregnant women.”
Tad Azaēls sacīja: kāpēc mans kungs raud? Un tas sacīja: tāpēc, ka es zinu, ko ļauna tu darīsi Israēla bērniem; tu sadedzināsi viņu stiprās pilis ar uguni un nokausi viņu jaunekļus ar zobenu un satrieksi viņu bērnus un uzšķērdīsi viņu grūtās sievas.
13 And Hazael says, “But what [is] your servant—the dog, that he does this great thing?” And Elisha says, “YHWH has showed me you—king of Aram.”
Tad Azaēls sacīja: kas ir tavs kalps, tas suns, kam tādas lielas lietas būs darīt? Un Eliša sacīja: Tas Kungs man rādījis tevi kā Sīriešu ķēniņu.
14 And he goes from Elisha, and comes to his lord, and he says to him, “What did Elisha say to you?” And he says, “He said to me, You certainly recover.”
Un viņš aizgāja no Elišas un nāca pie sava kunga, un tas uz viņu sacīja: ko Eliša tev sacījis? Un tas atbildēja: viņš man sacīja, tu palikšot vesels.
15 And it comes to pass on the next day, that he takes the coarse cloth, and dips [it] in water, and spreads [it] on his face, and he dies, and Hazael reigns in his stead.
Un otrā dienā Azaēls ņēma apsegu un to iemērca ūdenī un pārklāja pār viņa vaigu, ka tas nomira. Un Azaēls palika par ķēniņu viņa vietā.
16 And in the fifth year of Joram son of Ahab, king of Israel—and Jehoshaphat [is] king of Judah—Jehoram son of Jehoshaphat, king of Judah, has reigned;
Jorama, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, piektā gadā, kad Jehošafats par ķēniņu bija pār Jūdu, Jehorams, Jehošafata dēls, sāka valdīt iekš Jūda.
17 he was a son of thirty-two years in his reigning, and he has reigned eight years in Jerusalem.
Viņš bija trīsdesmit un divus gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
18 And he walks in the way of the kings of Israel, as the house of Ahab did, for a daughter of Ahab was to him for a wife, and he does evil in the eyes of YHWH,
Un staigāja pa Israēla ķēniņu ceļiem, kā Ahaba nams darīja; jo Ahaba meita bija viņam par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
19 and YHWH was not willing to destroy Judah, for the sake of His servant David, as He said to him, to give a lamp to him—to his sons [for] all the days.
Bet Tas Kungs negribēja Jūdu samaitāt sava kalpa Dāvida dēļ, kā viņš tam bija sacījis, ka tam došot gaišumu pie viņa bērniem mūžīgi.
20 In his days Edom has revolted from under the hand of Judah, and they cause a king to reign over them,
Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda pārvaldības un cēla sev ķēniņu.
21 and Joram passes over to Zair, and all the chariots with him, and he himself has risen by night, and strikes Edom that is coming around to him, and the heads of the chariots, and the people flee to their tents;
Jo Jehorams bija gājis uz Caīru ar visiem saviem ratiem un naktī cēlies un kāvis tos Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, līdz ar visiem ratu virsniekiem, bet tie ļaudis bēga savos dzīvokļos.
22 and Edom revolts from under the hand of Judah until this day; then Libnah revolts at that time.
Tāpēc Edomieši atkrita no Jūda virsvaldības līdz šai dienai. Tai laikā arī Libna atkrita.
23 And the rest of the matters of Joram and all that he did, are they not written on the scroll of the Chronicles of the Kings of Judah?
Un kas vēl stāstāms par Jehoramu, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
24 And Joram lies with his fathers, and is buried with his fathers in the City of David, and his son Ahaziah reigns in his stead.
Un Jehorams aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un Ahazija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25 In the twelfth year of Joram son of Ahab, king of Israel, Ahaziah son of Jehoram, king of Judah, has reigned;
Jorama, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, divpadsmitā gadā Ahazija, Jehorama dēls, sāka valdīt pār Jūdu.
26 Ahaziah [is] a son of twenty-two years in his reigning, and he has reigned one year in Jerusalem, and the name of his mother [is] Athaliah daughter of Omri, king of Israel,
Divdesmit un divus gadus Ahazija bija vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja vienu gadu Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Atalija, un bija Omrus, Israēla ķēniņa, meita.
27 and he walks in the way of the house of Ahab, and does evil in the eyes of YHWH, like the house of Ahab, for he [is] son-in-law of the house of Ahab.
Un viņš staigāja Ahaba nama ceļā, un darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā Ahaba nams, jo viņš Ahaba namam bija par znotu.
28 And he goes with Joram son of Ahab to battle with Hazael king of Aram in Ramoth-Gilead, and the Arameans strike Joram,
Un viņš gāja karā ar Joramu, Ahaba dēlu, uz Rāmotu Gileādā, pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu, un Sīrieši ievainoja Joramu.
29 and Joram the king turns back to be healed in Jezreel of the wounds with which the Arameans strike him in Ramah, in his fighting with Hazael king of Aram, and Ahaziah son of Jehoram, king of Judah, has gone down to see Joram son of Ahab in Jezreel, for he is sick.
Tad ķēniņš Jorams griezās atpakaļ, likties Jezreēlē dziedināties no tām vainām, ko Sīrieši tam bija situši Rāmotā, kad tas karoja ar Azaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Ahazija, Jehorama dēls, Jūda ķēniņš, nonāca apraudzīt Joramu, Ahaba dēlu, Jezreēlē, jo viņš bija slims.
