Psalms 52

1 “To the chief musician, a Maskil of David, When Doeg the Edomite came and told Saul, and said unto him, David is come to the house of Achimelech.” What vauntest thou thyself of wickedness, O mighty man? the kindness of God endureth all the time.

Dāvida mācības dziesma dziedātāju vadonim, Kad Doēgs, tas Edomietis, nāca un Saulam sludināja un tam sacīja: Dāvids ir nācis Aķimeleka namā. Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.

2 Thy tongue deviseth mischiefs, like a sharpened razor, thou worker of deceit.

Tava mēle meklē postu kā trīts dzenams nazis, tu viltus perētājs.

3 Thou lovest evil more than good; falsehood more than speaking righteousness. (Selah)

Tu mīļo ļaunumu vairāk nekā labumu, un melus vairāk nekā taisnību. (Sela)

4 Thou lovest all words of destruction, the tongue of deceit.

Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.

5 [Therefore] God will also destroy thee for ever: he will take thee away, and pluck thee out of his tent, and root thee out of the land of life. (Selah)

Tad Dievs arī tevi postīs mūžīgi, Viņš tevi sagrābs un tevi izraus no dzīvokļa, un izsakņos no dzīvības zemes. (Sela)

6 And the righteous shall see it, and they will be afraid, and laugh concerning him:

Un tie taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:

7 “Lo, this is the man that made not God his fortress; but trusted in the abundance of his riches, relied proudly on his mischievous wickedness.”

Redzi, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu spēku, bet paļāvās uz savu lielo bagātību; tas bija varens savā ļaunumā.

8 But I am like a green olive-tree in the house of God: I trust in the kindness of God for ever and ever.

Bet es būšu kā zaļš eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību mūžīgi mūžam.

9 I will thank thee for ever, because thou hast done it: and I will wait on thy name, for [it is] good, before thy pious ones.

Es Tev pateikšos mūžam, ka Tu to esi darījis, un gaidīšu uz Tavu Vārdu, jo tas ir labs priekš Taviem svētiem.