Psalms 146

1 Hallelujah. Praise, O my soul, the Lord.

Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele.

2 I will praise the Lord throughout my life: I will sing praises unto my God while I have any being.

Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu.

3 Put not your trust in princes, in the son of man, in whom there is no salvation.

Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt.

4 When his spirit goeth forth, he returneth to his [native] earth: on that very day perish his thoughts.

Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā.

5 [But] happy is he who hath the God of Jacob for his help, whose hope is on the Lord his God;

Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu!

6 Who hath made heaven, and earth, the sea, and all that is therein; who keepeth truth for ever;

Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi.

7 Who executeth justice for the oppressed: who giveth bread to the hungry: the Lord looseneth the prisoners;

Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.

8 The Lord causeth the blind to see; the Lord raiseth up those who are bowed down; the Lord loveth the righteous:

Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus.

9 The Lord guardeth the strangers; the fatherless and widow he helpeth up; but the way of the wicked he maketh crooked.

Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā.

10 The Lord will reign for ever, even thy God, O Zion, unto all generations. Hallelujah.

Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja!